11.02.2014
Štutgartes deju kopa Trejdeksnītis nosvin divu gadu jubileju. Kas paliek aizkulisēs?
Laura Putāne, deju kopas vadītāja
Štutgartē 25. janvārī tika svinēta Štutgartes latviešu deju kopas Trejdeksnītis divu gadu jubileja. Kā gāja jubilejas koncertā un pēc tam ballītē, mūsu iespaidi atrodami mājaslapā: www.trejdeksnitis.de
Taču svētku laiks ir arī brīdis, lai atskatītos uz to, kā mums šajos divos gados ir gājis - ne tikai koncertējot, bet arī organizējot un financiāli vadot deju kopas darbību. Gribētos uzsvērt, ka esam viena no tikai divām Vācijā mītošām latviešu deju kopām. Kā visas deju vai koŗu kopas un latviešu bērnu skoliņas, tā arī mēs no svaiga gaisa nepārtiekam un ar tukšu paldies visu nesamaksājam.
Ikviens, kas ir uzsācis kaut ko jaunu, zina, ka sākums ne vienmēr ir ziediem kaisīts. Tā tas bija arī mums. Sākotnēji mēs telpas mēģinājumiem īrējām un katrā reizē atvadījāmies no 50 eiro. Arī tērpus iegādājāmies par pašu līdzekļiem, un tas izmaksāja caurmērā 250 eiro katram dalībniekam. Tāpat arī mēs sedzām un sedzam ceļa izdevumus, lai nokļūtu koncertu norises vietās un dotu visiem skatītājiem neaizmirstamas prieka emocijas un sajūtu par piederību Latvijai, tās tautai.
Pēc svētku koncerta
Katrs dalībnieks ne tikai maksā par dalību deju kopas Trejdeksnītis uzturēšanā, bet arī iegulda savu brīvo laiku un naudu ceļa izmaksai, lai nokļūtu līdz deju mēģinājumam, - viens dejotājs dzīvo tuvāk, otrs vai trešais - tālāk (pat no Šveices ir braukts dejot uz Štutgarti). Kāds atdod savu nopelnīto eiro bērnu auklītei vai kāds strādā savā darbā mazāk darba stundu. Un tas viss, lai tiktu uz iknedēļas deju mēginājumiem. Tuvojoties Dziesmu un Deju svētkiem, kā arī divu gadu jubilejas svinībām, deju mēģinājumi notika biežāk gan darbdienu vēlās vakara stundās, gan brīvdienu agros rītos. Tāpēc šis ir brīdis, lai pateiktos visiem Trejdeknīša dejotājiem un arī mūsu atbalstītājiem par neizsmeļamo enerģiju, darbošanos un tikšanu pāri visām grūtībām dejas gara uzturēšanā.
Izmantojot pašu iespējas un pievienojoties biedrībai Deutsche Jugend in Europa (turpmāk - DJO), mums ir izdevies tikt pie bezmaksas mēģinājumu telpām, kas nu jau kļūst par šaurām, kopai augot lielākai un brašākai. No DJO saņēmām atbalstu dalībai XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos 2013. gada jūlijā, tika daļēji segti ceļa un uzturēšanās izdevumi (aptuveni 1500 eiro). Sakām DJO arī lielu paldies par dāvanu divu gadu jubilejā tika samaksāta vairāk nekā puse nepieciešamā financējuma desmit tautas mūzikas instrumentu trejdeksnīšu (trideksnīšu red.) iegādei (aptuveni 500 eiro vērtībā). Tagad kopai ir instruments, kuŗa vārdu nesam un kuŗu izmantojam mūsu dejās. Mēs labprāt arī turpmāk papildinātu un bagātinātu savus tautastērpus, bet šobrīd viss apstājas pie financēm. Tāpat mēs sakām paldies Daugavas Vanagiem par pirmajā gadā piešķirtajiem 200 eiro, kas ļāva neilgu laiku uzelpot.
Mēs pateicamies par sniegto atbalstu gan jau minētajām organizācijām, gan privātpersonām, kas nav žēlojušas ne laiku, ne resursus un savu iespēju robežās ir palīdzējušas. Diemžēl ir saņemti daudzi atteikumi vai, visbēdīgāk, nevienas pašas atbildes no vairākām biedrībām vai valsts institūcijām. Šādos brīžos nedaudz saskumst vaigs, kad, cerot uz sadarbību vai atbalstu, to nesaņemam un viss jāveic mūsu pašu spēkiem, visstiprākās saknes ir vējā augušam kokam.
Nav jau tā, ka mēs tikai prasām, mēs arī dodam, - kā esam to darījuši iepriekš, tā arī turpinām un tāpat turpmāk nesīsim latviešu deju, kopīgo kultūru un tradicijas tālāk un izskandināsim Latvijas valsts un tautas vārdu pasaulē. Tā nav tikai Trejdeksnīša deja un prieks, tā ir mūsu visu deja un prieks savstarpējā saite starp latviešiem kā ārpus Latvijas, tā pašā Latvijā. Tā arī darīsim, tas ir mūsu izvēlētais ceļš saglabāt un pilnveidot latviešu identitāti, vērtības un stiprumu. Kārlis Ulmanis reiz ir teicis: Mums jāsaprot, ka esam viena tauta, viens spēka avots, viena spēka apziņa. Un ar šo spēku mēs iesim uz priekšu un stiprināsim mūsu valsti! Tāpēc mēs ceram un gaidām šo kopīgo spē-ku un atbalstu, lai varētu vēlāk teikt mēs visi.
Šīs pārdomas ir par to, lai mēs apvienotos un sadarbotos iegūtu abpusēju spēku, kā padarīt sevi un mūs visus kopā stiprākus. Lai, nākamreiz atskatoties, mēs teiktu, ka ne mēs paši, bet visi kopā!
PS: Ja pēc šī raksta izlasīšanas jums ir radušies kādi ieteikumi, idejas vai iespējas, kā mums palīdzēt moža dejas gara uzturēšanā, par spīti minētajām grūtībām, sazinieties ar mums!
E-pasts: [email protected]
Tālr.: (+49) 01577-9577870
www.trejdeksnitis.de
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
