Sounds of Latvia

10.10.2014

27.oktobrī plkst. 19.30

Milton Court,

Guildhall School of Music and Drama,

Silk Street, Barbican,

London EC2Y 8DT

Admission Free

KONCERTĀ PIEDALĀS

Pianiste Aurēlija Šimkus, vijolniece Elīna Bukša, akardeoniste Ksenija Sidorova, soprāns Elīna Šimkus un baritons Rihards Millers, koncertmeistare Ērika Apeine.

APRAKSTS

Latvijas lielākais lepnums ir mūzikas kultūra un nebūtu par skaļu teikts, ka Latvija ir akadēmiskās mūzikas lielvalsts. Elīna Garanča, Mariss Jansons, Gidons Krēmers, Andris Nelsons, Kristīne Opolais un vēl daudz citi latviešu mūziķi ir vārdi, kas klasiskās mūzikas pasaulē komentārus vairs neprasa. Viņu iemīto taku turpina arī jaunā paaudze, kuru izpildījumā dzirdēsim, kā uz vieniem svaru kausiem nostāsies akadēmiskās mūzikas šedevri un latviešu mūzikas lappuses – pērles gan no latviešu zelta repertuāra, gan no mūslaikiem.

Rihards Millers (1989) studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā maģistrantūrā Krišjāņa Norveļa klasē. Teterevu fonda stipendiāts, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Swedbank Gada balvas laureāts. Latvijas Nacionālās operas solists, dzied Pantaloni Sergeja Prokofjeva operā “Mīla uz trim apelsīniem’’, Fiorello Džoakīno Rosīni “Seviljas bārddzinī’’ un grāfu Almavivu V. A. Mocarta “Figaro kāzās’’.

Elīna Šimkus (1982) ieguvusi maģistra grādu Norvēģijas mūzikas akadēmijā Oslo. Ar Hendeļa, Mocarta, Verdi, Rimska-Korsakova un Bizē operlomām uzstājusies Francijas, Polijas, Igaunjas un Lietuvas opernamos, 2014.gadā ar Suzannas lomu operā “Figaro kāzas’’ debitējusi arī Latvijas Nacionālajā operā. Kā soliste piedalījusies Garīgās mūzikas un Senās mūzikas festivālos Latvijā, Norvēģijā un Igaunijā, atskaņojot Baha, Vivaldi, Pergolēzi, Hendeļa un Mocarta instrumentālās mūzikas lielformas skaņdarbus.

Jaunā un talantīgā pianiste Aurēlija Šimkus (1997) jau uzsākusi starptautisku karjeru, kļūstot par Dortmundes Mocarta biedrības balvas laureāti un izcīnot 3. vietu starptautiskajā KlavierOlymp pianistu konkursā. Ievērojamais Vācijas žurnāls Piano News, recenzējot Aurēlijas debijas albumu Scherzo (ARS Produktion, 2013) atzīmējis, ka “Aurēlija Šimkus ir izcila pianiste un īsts atklājums’’, savukārt laikraksts Westfalische Rundschau viņas klavierspēlē apbrīno dvēseliskumu, kas piepildīts ar izsmalcinātāko muzikalitāti un jutekliskumu. Pašlaik Aurēlija mācās Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā.

Ksenija Sidorova (1988) ar izcilību ieguvusi maģistra grādu Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā. (Masters Degree with Distinction at the Royal Academy of Music). Viņa izpelnījusies Mūziķu ģildes (Worshipful Company of Musicians) Sudraba medaļu, Meizijas Luisas balvu un bijusi pirmā akordeoniste, kas saņēmusi godpilno Mūziķu ģildes Prinča balvu. 2012. gada maijā Ksenija pirmā tikusi pie Brīna Tervela fonda starptautiskās godalgas. Latvijas Lielās balvas 2012 laureāte. Ksenija sniegusi koncertus Londonas Karaliskajā Svētku zālē (Royal Festival Hall), Pērsela zālē (Southbank Centre), Bristoles Kolstona zālē (Colston Hall (Bristol)), Lucernas un Bergenas festivālā un citur.

Latvijas Lielās mūzikas balvas 2012 ieguvēja, vijolniece Elīna Bukša (1990) studē prestižajā Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Beļģijā pie slavenā franču vijolnieka Ogistēna Dimē (Augustin Dumay). Viņa savos 23 gados var lepoties ar bagātīgu koncertu pieredzi – viņa ir veiksmīgi uzstājusies Eiropā tādos festivālos kā Festival de Wallonie, Festival la Francaise, Les Sommets du Classique un citos. Uzstājusies tādās koncertzālēs kā Laeiszhalle Hamburgā, Čaikovska koncertzāle Maskavā, Tamperes filharmonija Somijā, Bozar un Flagey koncertzāles Briselē.

Koncertmeistare Ērika Apeine (1986) ar izcilību absolvējusi J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūras klavierpavadījuma klasi, kur pašlaik strādā koncertmeistaru katedrā. Latvijas Nacionālās operas solistu un vokālās pedagoģes Anitas Garančas koncertmeistare. Profesionālās iemaņas kameransamblī un klavierpavadījumā papildinājusi pie Walter Moore /ASV/, Philip Moll /Vācija/, Aleksandra Bondurjanska /Krievija/ un A. Novosovskas /Polija/.

PROGRAMMĀ

Ferrucio Busoni Variācijas par F.Šopēna prelūdijas tēmu

Aurēlija Šimkus, piano

Klods Debisī Sonāte vijolei un klavierēm G Moll

Elīna Bukša, vijole un Ērika Apeine, piano

Jāzeps Vītols (1863-1948) „Man prātā stāv vēl klusa nakts”

Vinčenco Bellīni (1801-1835) Rikardo ārija no operas “Puritāņi”

Pēteris Čaikovskis (1840-1893) „Donžuana serenāde”

Rihards Millers, baritons un Ērika Apeine, piano

Jāzeps Vītols (1863-1948) „Laimīte”

Benžamins Britens (1913-1976) “Embroidery aria” no operas “Peter Grimes”

Šarls Guno (1818-1893) Margaritas valsis no operas “Fausts”