“Šķidrās gāzes molekula nav polītiski orientēta”
Pēteris Aloizs Ragaušs, Latvijas Goda konsuls Teksasas pavalstī un kultūras mecenāts, par sašķidrinātās dabas gāzes termināļa būvi Rīgas jūras līcī intervijā Tairai Zoldnerei    04.02.2020

 

 

Vispirms – paldies, ka piekri­tāt intervijai laikrakstam Laiks. Vis­pirms gribu apsveikt ar jūsu sponsorētās spēlfilmas “Piļsāta pi upis” panākumiem! Tā šobrīd ir viena no skatītākajām filmām Latvijā.

Jā, paldies par labiem vādiem! Pavisam nesen atgriezos no Lat­vi­jas, kur piedalījos filmas pirmiz­rādēs.

 

Jūs esat atbalstījis arī vairākus citus kultūras projektus.

Mana dzimta nāk no Latgales, un mani ļoti interesē latgaliešu valoda un kultūra. Esmu atbalstījis filmas “Likteņzeme” tapšanu, kas stāsta par mūsu dzimtu. Šobrīd tiek pabeigta jauna dokumentālā filma “Laiki. Cylvāki. Volūda”, kas ir izglītojošs projekts par latgalie­šu valodu, un es vēlos darīt visu, lai latgaliešu valoda turpinātu dzīvot. Plānoju atkal doties uz Lat­viju aprīlī, kad filma “Laiki. Cylvāki. Volūda” iznāks, un arī jūlijā, lai piedalītos ikgadējā Goda konsulu sanāksmē.

 

Gaidīsim jūsu jaunā projekta īstenošanos! Tomēr tagad jautā­šu par mūsu sarunas galveno tematu – sašķidrinātās dabas gā­­zes (SDG) termināļa būvniecību Rīgas jūras līcī pie Skultes. Jūsu darba mūžs saistīts ar enerģēti­kas nozari, naftas un gāzes pār­strā­des uzņēmumiem. Kā radās ideja attīstīt SDG termināli pie Skultes?

Šī ideja radās pirms sešiem sep­tiņiem gadiem. Tajā laikā Eiro­pas Savienība (ES) aktīvi mudināja da­­lībvalstis atbrīvoties no gāzes tirgus monopola. Latvijas gadī­ju­mā tā bija “Latvijas Gāze”, ko pilnībā kontrolēja “Gazprom” no Krievijas. 2017. gadā Latvijas gā­­zes tirgus tika atvērts brīvai kon­kurencei, tomēr salauzt monopolu var tikai tad, ja ir dažādi gāzes piegādātāji. Mana un manu partneru ideja bija palīdzēt Latvijā iegādāties gāzi par tirgus regulē­tām cenām.

 

Lietuvā gāzes tirgu atvēra jau 2014. gadā, un lietuvieši pastei­dzās uzbūvēt SDG termināli Klai­pēdā. Ap to pašu laiku SDG ter­mināļi tika uzbūvēti arī Polijā, Spā­nijā un citās vietās Eiropā, kas palīdz vienoties ar Austrumiem par gāzes cenām. Arī mēs gribam piedāvāt Latvijai gāzes iegādes al­­ternatīvas, kas palīdzētu sarunās ar Austrumiem, vienojoties par gā­­zes cenu.

 

Kā Lietuvai veicas ar SDG termināli Klaipēdā?

Kā uz to skatās ... Lietuva izvē­lējās ļoti dārgu termināļa būvnie­cības un uzturēšanas veidu. Klai­pē­das termināļa uzturēšana iz­­maksā apmēram 100 miljonu do­­la­ru gadā. Jā, viņiem ir alternatīvas gāzes piegādes, bet viņi par to arī daudz maksā. Varu teikt, ka Lat­vi­ja šobrīd nav liels ieguvējs no Lie­tuvas piegādēm tieši cenu starpī­bas ziņā. Latvijā ir iespēja uzbū­vēt termināli, kas ir daudz efek­tīvāks izmaksu ziņā. Tas varētu būt apmēram desmit reizes lētāks nekā Klaipēdas terminālis. 

 

Protams, Latvijas territorijā, Inčukalnā, jau atrodas arī liela pazemes gāzes krātuve.

Inčukalna pazemes gāzes krā­tuve tika izbūvēta 60. – 70. gadu mijā, un tā ir trešā lielākā gāzes krātuve Eiropā. Savulaik šī krātu­ve nodrošināja ne tikai visu Balti­jas reģionu, bet arī Krievijas Rie­tumu daļu un Sanktpēterburgas pilsētu. Kā redzat, tā ir ļoti efektī­va krātuve, kas joprojām darbojas, turklāt  darbojas labi. Mēs varētu atjaunot tās centrālo lomu kā galvenajai gāzes glabātavai Baltijas valstīm un Somijai.

 

Objekti, kas saistīti ar enerģē­tikas nozari, tiek uzskatīti par stratēģiski nozīmīgiem valsts dro­šībai. Vai jūs paredzat kādu iespēju Latvijas valsts dalībai SDG termināļa projektā?

Jā, tie ir stratēģiski objekti, kas saistīti ar valsts drošības jautāju­miem, vispirms jau tāpēc, ka ir nozīmīgi valsts ekonomikas uztu­rēšanai. Šobrīd Latvija joprojām ir atkarīga no viena piegādātāja. Pro­jekta īstenošanai netiek prasīts valsts financiāls atbalsts, bet, lai mēs projektu varētu īstenot, valstij ir jāgarantē, ka tā izmantos mūsu termināli. Gāzes piegādes ceļus kontrolē valsts kontrolētais  Conexus Baltic Grid, savukārt elektrības kompanija Latvenergo, kas ir lie­lākais gāzes patērētājs, pieder Lat­vijas valstij. Varu teikt, ka šajā pro­jektā noteikti būtu iesaistīta arī Latvijas valsts.

 

Ja SDG terminālis ir privāts projekts, tad teorētiski ir iespē­jams, ka nākotnē to varētu iegūt arī Latvijas valstij nedraudzīgs īpašnieks?

Nedomāju, ka būtu jāuztraucas par konceptu “nedraudzīga piede­rība”. Svarīgākais ir alternatīva gā­­zes piegāde un noiets. Ja ir šāds infrastruktūras objekts, tam ir jā­­būt atvērtam jebkuŗam piegādā­tājam, tas ir komerciāls projekts, kas atvērts plašam piedāvājumam. Jebkuŗš termināļa īpašnieks būtu ieinteresēts pārdot gāzi pēc iespējas plašākā tirgū, ieskaitot Igauni­ju, Lietuvu, Somiju. Gāzes molekula neuztraucas par izcelsmi, tā tiek piegādāta tur, kur tā pasaulē vajadzīga. Piemēram, Klaipēdā pa­­gājušajā gadā nonāca tikai divi kuģi ar SDG no ASV, jo SDG pie­gādes no Krievijas kompanijas Novatek  izrādījās lētākas. Domāju, ka tas rada veselīgu konkurenci. Otrs piemērs – pagājušā ziema ASV Austrumkrastā bija ļoti auksta, un gāzes kuģis no Krievijas nonāca Bostonas ostā. Šķidrās gā­­zes molekula nav polītiska, bet pasaules mēroga prece.

 

Ko jūs varētu teikt par projek­ta ietekmi uz vidi, jo vietējās paš­val­dības Skultē un citur ceļ trauksmi un protestē.

Enerģētikas projektu īstenoša­na vienmēr ir saistīta ar vides aizsardzības jautājumiem. Tā tas notiek citur Eiropā un arī Ame­rikā, tie ir jautājumi, kuŗus vajag saskaņot. Mēs pašreiz strādājam pie šiem jautājumiem un arī konsultējamies ar valdību un vides aiz­­sardzības institūcijām. Domāju, ka vides aizsardzības jautājumos mums ir jāpaļaujas uz “trešās puses” viedokli. Ja būs nepiecie­šams izdarīt kādas korekcijas, mēs to darīsim. Vides jautājumi vien­mēr ir publiski apspriežami. Mēs uzklausām protestētājus un cie­nām viņu viedokli un respektējam viņu tiesības paust savas bažas, bet beigu beigās mums tomēr vajadzēs ņemt vērā valsts iestāžu viedokli, vai projekts atbilst nepiecieša­majiem kritērijiem.

 

Rīgas jūras līcis ir samērā sekls un ūdens apmaiņa tajā notiek lēni. Tajā pašā laikā tas ir centrs atpūtas, kūrorta un tūrisma zo­­nām. Vai lielie okeāna tankeri neietekmēs ūdens kvalitāti?

Rīgas jūras līcis  patiešām ir sekls, tāpēc termināli plānots celt jūrā 2,5 km attālumā no krasta. Līdz ar to netiks ietekmēta krasta un jūras gultnes smilšu sistēma. Pati gāzes pārkraušana ir droša un ūdens kvalitāti neietekmē, un mēs joprojām strādājam pie labāka­jiem techniskajiem risinājumiem.

 

Gāzes vads uz Inčukalna krā­tuvi šķērsos šoseju Via Baltica un jaunceļamo dzelzceļu Rail Baltica. Vai tas būs droši šīm transporta maģistrālēm?

Tas būs droši. Transportēt ener­ģijas resursus pa cauruļvadiem ir viens no drošākajiem veidiem. Amerikā esmu valdes loceklis kompanijā, kas nodarbojas tieši   ar gāzes vadu apsaimniekošanu visā ASV territorijā, un varu teikt, ka man ir milzīga pieredze šajā jomā. Mums ir gāzes vads, kas iet no Teksasas līdz Ņujorkai, mums ir tūkstošiem jūdžu cauruļvadu visā ASV, kas iet zem pilsētām, un darbojas droši. Ir izstrādāti drošī­bas standarti, kā šādi gāzes vadi darbojas, un tie ir tiešām augsti. Gāzes vada drošība nav pretru­nīgs jautājums šajā projektā.

 

Kādus ieguvumus no šī projekta var sagaidīt Latvijas iedzī­vo­tāji?

Enerģija ir pasaules nozīmes plaša patēriņa prece. Šodien lasīju, ka gāzes cenas Āzijā šajā ziemā ir nokritušās viszemākajā līmenī, un sašķidrinātās dabas gāzes cena ir uz pusi zemāka par gāzes cenu, ko Latvija saņem pa cauruļvadiem. Mēs arī izdarījām pētījumu, cik daudz Latvijas iedzīvotāju būtu ietaupījuši pēdējos desmit gados, lietojot SDG. Tas bija 500 miljoni eiro! Tātad šis projekts būtu at­­maksājies jau piecas reizes, ja mēs to būtu īstenojuši pirms desmit gadiem.

 

Pilnīgi noteikti Baltijas dzelzceļi un transporta nozare būs ieguvēji, jo palielināsies transporta plūsma uz ostu, un arī ostas apgrozījums pieaugs.

 

Eiropas Savienība par vienu no prioritātēm ir noteikusi pār­eju uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam, kas paredz atteikšanos no fosilās enerģijas. Arī Latvijas enerģijas vīzija ir pakāpeniski atteikties no fosilās enerģijas un pāriet uz atjauno­jamiem energoresursiem.

Vispirms dabas gāze ir viens no tīrākajiem enerģijas veidiem, ar zemāko oglekļa dioksīda izmešu daudzumu. Otrs, dabas gāzes iz­­mantošana Eiropā turpina palieli­nāties, tāpat arī pasaulē. Jāteic, ka ES līdz šim atpaliek no saviem mērķiem aizvietot dabas gāzi ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Es domāju, ka šīs grūtības turpi­nāsies, jo cilvēki vienmēr meklē ekonomiskus enerģijas risināju­mus, un atjaunojamie resursi paš­laik ir stipri dārgāki nekā fosilais kurināmais.

 

Vai meklējat arī Eiropas fondu atbalstu savam projektam?

Mēs esam pētījuši iespējas iz­­mantot ES fondu naudu komer­ciā­liem projektiem, kas būtu aizdevums ar zemu procentu likmi. Tomēr tajā pašā laikā mēs piesais­tītu arī citu financējumu.

 

Iepriekš presē minēts, ka ter­mināļa būvniecība varētu tikt pa­­beigta 2023. vai 2024. gadā. Vai tie joprojām būtu reāli ter­miņi?

Jā, šie termiņi ir reāli, bet atka­rīgi no tā, kad mēs saņemsim lē­­mumu, ka varam “iet uz priekšu” ar savu projektu. Termināli varētu uzbūvēt 18 ‒ 24 mēnešos un gāzes cauruļvadu – apmēram 18 mēne­šos.

 

Kāds ir Latvijas puses redzē­jums par SDG termināļa būv­nie­cību?

Es teiktu, ka ir grupas, kas atbalsta vīziju, lai Latvija kļūtu neat­ka­rīgāka enerģētikas laukā, kamēr ir arī grupas, kas vilcinās. Mūsu uzdevums ir piedāvāt Latvijai šo iespēju kļūt neatkarīgai tādā stra­tēģiski svarīgā laukā kā enerģēti­ka, un mēs sagaidām, ka Latvijas valdība šo piedāvājumu izvērtēs. 

 

 

 

 

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem