"Lai uzklausītu un novērtētu Latviju!"
Ligita Kovtuna    29.05.2018

 

 

23. maija pēcpusdienā Latvijas Zinātņu akadēmijā, klātesot plašam zinātnieku un polītiķu pulkam, tika atvērts nozīmīgs akadēmisko rakstu krājums „Latvija un latvieši” divos sējumos, latviešu un angļu valodā. Jūnijā nāks klajā arī izdevums krievu valodā. Īstenībā šī bija jau otrā atvēršana – pirmā notika 9. maijā Valsts prezidenta pilī, kad krājuma angļu valodas variants tika dāvināts Latvijā rezidējošo valstu vēstniekiem. Redkollēģijas priekšsēdis akadēmiķis Jānis Stradiņš savā uzrunā tieši noformulēja izdevuma mērķi: „Lai uzklausītu un novērtētu Latviju kā pilnvērtīgu  Eiropas valsti.” Un vēl – „Svarīgi ir arī mums pašiem sevi saprast.” Te arī akadēmiķa J. Stradiņa teiktais par mums, latviešiem, pašiem: 

 

„Vērtējot latviešu mentalitātes raksturīgās īpatnības, tiek minēta darba mīlestība, izturība (sīkstums), lepnums par savu tautu un patmīlība, nosvērtība, cieņa pret dabu, mīlestība uz lauku dzīvi, taču līdztekus tiek akcentēta skaudība, skopums (bet pēdējos gados krasi iezīmējas arī pretējais – mecenātisma un devīgu ziedojumu izpausmes!), zems pašnovērtējums, iesaiste konfliktsituācijās. Kāds ārzemju žurnālists atzinis, ka latvieši esot emocionālāki nekā igauņi, bet piesardzīgāki nekā lietuvieši. Latviešiem piemītot arī spēja vienlaikus ticēt gluži pretējām lietām, neesot nostiprinājusies konkrētu vērtību sistēma. Daudzi vērotāji uzsver latviešu īpašo mīlestību uz dziedāšanu (īpaši koŗa dziedāšanu) un teātri.”

 

 

 

Šis ir būtiski pārstrādāts, mainīts un papildināts izdevums pēc 2013.gadā tikai latviešu valodā iznākušā četru sējumu lieldarba (tas bija „Latvijas sarkanā” krāsā, šis – tumšzaļš ar Lielvārdes jostas rakstiem zeltā). 

 

Pirmajā sējumā analizēta situācija mūsdienu Latvijā, un to ievada akadēmiķes Vairas Vīķes-Freibergas raksts par Latviju globālizētajā pasaulē. No citiem rakstiem gūstam priekšstatu  par Latvijas konstitucionālajiem pamatiem, tautsaimniecību, demografiju, valodu, izglītību un zinātni, kultūrainavu, kā arī dažādiem kultūras aspektiem un sportu. Otrais sējums veltīts latviešu etnosam kopš senlaikiem līdz neatkarīgās valsts izveidošanai, kā arī Latvijas valstij laikā no 1918. gada līdz 1991. gadam, tostarp pievēršoties tās attīstības problēmām un divu okupāciju nodarītajam ļaunumam.

 

Pavisam jaunajā krājumā kopumā iekļauti 44 raksti (to 49 autori – atzīti savu jomu speciālisti). Krājumu papildina 540 fotografijas, diagrammas un tabulas, 30 kartes, personu rādītājs ar 3240 personām. Visi raksti ir autoru oriģināldarbi, kas balstīti uz daudzu archīvu un krātuvju materiāliem, kā arī uz citu, t. sk. ārzemju autoru publikācijām.

 

J. Stradiņš arī neslēpa sarūgtinājumu par zinātnes zemo financējumu valstī un aicināja visus iegādāties izdevumu, kā arī ziedot, jo – „vēl ir parādi!” To apliecināja arī ZA viceprezidents, Baltijas stratēģisko pētījumu centra vadītājs akadēmiķis Tālavs Jundzis, kuŗš, būdams lieldarba „praktiskais īstenotājs”, pastāstīja, ka izdevējiem nācies ņemt aizdevumu, lai šis valstiski svarīgais darbs nāktu klajā tieši Latvijas Simtgades gadā. „Šādi akadēmiskie darbi parasti tiek izdoti reizi gadsimtā, tie ir darbietilpīgi un dārgi, tāpēc aicinu ikvienu atbalstīt!” T. Jundzis arī pateicās gan autoriem, gan visam plašajam radošo un technisko darbinieku lokam, kas godam veica savus uzdevumus. 

 

Ja arī jūs vēlaties atbalstīt akadēmisko rakstu krājumu „Latvija un latvieši”, pērciet to, dāviniet saviem bērniem un paziņām, lai Latvijas vārds top zināms un saprotams plašajā pasaulē!