"Dodot gūtais ‒ neatņemams"
Linda Peciņa    16.08.2016

 

Brīvās Latvijas ilggadējais lasītājs, Vācijas latvietis Gaidis Graudiņš ziedo Likteņdārza sabiedriskajai ēkai 60 000 eiro

 

6. augustā notikušās ziedojumu akcijas „Top Latvijas Likteņdārzs!” (vairāk lasiet nr. 30) fondā turpina ienākt ziedojumi dārza būvniecības turpināšanai. 9. augustā saņemts viens no lielākajiem ziedojumiem Likteņdārza īstenošanas laikā – 60 000 eiro, ko Likteņdārza daudzfunkcionālajai sabiedriskajai ēkai ziedojis Gaidis Graudiņš.

 

Gaidis Graudiņš ir kollekcionārs un kultūras mecenāts, dzimis 1926. gadā Cēsu apriņķa Rankas pagasta “Kalnapakalniešos”. Otrā pasaules kaŗa laikā kā leģionārs aizvests uz Vāciju un nokļuvis gūstā Beļģijā. Kopš 1944. gada dzīvo Vācijā.

 

Aptuveni 1958. gadā Gaidis Graudiņš sācis veidot savu vēsturisko liecību kollekciju par starpkaŗu Latviju, un 1980. gadā Vācijā, Detmoldā (Detmold), atvēris “Latviešu mūzeju”, kas darbojies līdz 1986. gadam. Kad telpas kollekcijas eksponēšanai kļuva par šauru, 1986. gadā Grēthemā (Grethem) izveidojis otru “Latviešu mūzeju”.

 

1989. gadā Gaidis Graudiņš savu Letonikas privātkollekciju ‒ vairāk nekā 7000 dažādu priekšmetu ‒ uzdāvinājis Latvijai. Tie saistīti ar Latviju starpkaŗu periodā, kā arī ar latviešu kultūras dzīvi trimdā. Uz šīs kollekcijas pamata ar Gaida Graudiņa atbalstu 1990. gada 27. jūnijā durvis vēris Latvijas Kultūras mūzejs „Dauderi”.

 

Likteņdārzā Gaidis Graudiņš viesojies vairākkārt un izvēlējies atbalstīt Likteņdārza daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas tapšanu. Tās būvniecību plānots uzsākt šā gadā rudenī, izbūvējot ēkas pirmo posmu – apmēram 545 kvadrātmetrus. Ēkā paredzētas divas zāles, ko varēs izmantot konferencēm, kamermūzikas koncertiem, izstādēm, sarīkojumiem, pieņemšanām, kāzu ceremonijām, radošajām darbnīcām u.c. Ēkā atradīsies arī kafejnīcas un restorāna telpas. Ēkas pirmā posma būvniecībai līdzekļus 110 000 eiro apmērā piešķīrusi Latvijas valsts.

 

Telpiski ēka veidota kā kalns un tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni. Jumts paredzēts  staigāšanai. Ēkas architekti ir Andris Kronbergs, Raimonds Saulītis, Anita Šnitko, Alvis Janelis, Jurģis Vizulis, architektu palīgi: Edijs Levins, Andis Alksniņš, Ēriks Miķelsons, Jekaterina Olonkina, Andris Dzenis, Kristaps Šulcs un Ansis Zītars no SIA Arhis Arhitekti.

 

Ēkas inženiertechniskajos risinājumos paredzēts izmantot ekonomiskus, ekoloģiski draudzīgus un enerģiju taupošus risinājumus, piemēram, dabīgo vēdināšanu, zemes siltuma un biomasas izmantošanu apkurei, saules enerģijas izmantošanu ūdens sildīšanai, lietusūdens savākšanu u.c. Ēkas apdarē plānots izmantot vietējo materiālu – dolomītu.