Kur ceļas "Austrumkalns"?
Ar Līnīti Zobenu-East Rīgā tikās Ligita Kovtuna    21.03.2016

 

 

Tas bija viens no emocionālākajiem brīžiem aizvadītās vasaras Latviešu kultūras svētkos Briselē – uz skatuves lielais koris, ko diriģē Lilija Zobens, solo dzied Andra Zobens-East, viņas meita... Bet Līnīte, kas nule mūzicējusi uz tās pašas lielās skatuves folkloras ansambļa „Austrumkalns” sastāvā, spriegi dzīvo līdzi. Taču viņu tieši šai brīdī – uzrunā kāds beļģis, kam ļoti interesē viss, kas te notiek! Atvainojusies zinātkārajam latviešu svētku interesentam, viņa tomēr uz mirkli pārtrauc sarunu, jo īstenībā taču visas domas ir tur, kur mūzicē mamma un māsa. Beļģis ir saprotošs, un saruna turpinās pēc brīža, bet emocionālais pārdzīvojums gājis secen. Tā notiek.

 

Savukārt es atceros kādu koncertu Londonas namā pirms gadiem pieciem – dejā virpuļo Londonas dejotāji, abas māsas Zobenas sparīgi lec Kreicburgas polku, un es saku blakus stāvošajai Lilijai no sirds: „Cik tu esi laimīga, to redzot!” „Esmu gan!” man atbild Lilija. Tikpat laimīgu un gandarītu Liliju satiku šā gada sākumā, kad intervēju ģimenes galvu Lesliju – Leslie East sakarā ar Britu karalienes Elizabetes augstās atzinības saņemšanu. Līnīte mūsu sarunā saka: „Cik es biju lepna! Mans tētis tik ilgi un tik daudz strādājis citu cilvēku labā. Un īpaši – latviešu mūzikas un mūziķu populāritātes labā. Šo augsto atzinību viņš godam nopelnījis. Un vispār – mans tētis ir vislatviskākais anglis, ko savā mūžā var cilvēks satikt! It kā maigs blakus manai mātei – stiprajai latviešu sievietei, bet tik spēcīga personība. Brīnišķīgs cilvēks. Vari iedomāties, cik man bija grūti glabāt „lielo noslēpumu”, jo tētis jau mums ar māsu bija pačukstējis par Karalienes atzinību. Tā gribējās to pavēstīt visai pasaulei, bet bijām tētim devušas solījumu nevienam neteikt, kamēr pienāks oficiālais paziņojums.”

 

Līnīte kopā ar māsu un skatuves kolēģēm māsām Lailu un Annu Grīnbergām gadumijā bija Latvijā, kur ne tikai svinēja Jauno gadu, bet arī sītīgi strādāja, ierakstot jaunu grupas „Austrumkalns” disku ar vairākām dziesmām. Visi mūziķi jauni cilvēki, ar rocību kā citkārt jauniem cilvēkiem, kā saka Līnīte, nauda jādabū pašiem. Un mūziķi ar online palīdzību sāka vākt naudu diska izdošanai, devējiem pretī solot pašu disku, ko nu jau drīzi šie labvēļi saņems.  „Jauniešiem tas ir ierasti – sazināties un sadarboties online. Vēl jau arī ceram disku pārdot, tostarp internetā, un vēl arī palīdz tie, kas nāk uz mūsu koncertiem. Katrā ziņā – visiem liels paldies!”

 

Jauno disku „Austrumkalns” ierakstīja Latvijā, studijā „Lauska”. Un ne tikai tāpēc, ka tas sanāk ekonomiskāk, bet arī tāpēc, ka folkloras grupas „Auļi” mūziķis, „Lauskas” producents Kaspars Barbals (pats spēlē dūdas) var palīdzēt niancēs – gan attiecībā uz folkloras specifiku – jebšu Kaspars pats raksta folkmūziku, gan arī attiecībā uz izrunu. Līnīte: „Neviens brits taču nesapratīs latviešu folkloras īpatnības, kur nu vēl izrunas niances, ņemot vērā, ka tomēr runājam ar lielāku vai mazāku „angļu akcentu”. Turklāt viena dziesma ir latgaliešu dialektā.”

 

„Austrumkalna” radošā pieredze un koncertdarbība skaitāma četros gados. Šo latviešu folkloras grupu 2011. gadā izveidoja četras otrās paaudzes Anglijā dzimušas latviešu meitenes, kas uzaugušas kopā Londonā mūzikālās ģimenēs - māsas Karolīne (Līnīte) un Andra Zobens-East un Anna un Laila Grīnbergas. Viņas vadīja vēlēšanās izteikt savu latviešu mūzikas un dziesmu mīlestību un rosināt to arī savos klausītājos. „Austrumkalna” mūzikas izpildījumiem piemīt tradicionāli elementi un principi, bet meitenes attīstījušas pašas savu īpatnējo stilu ar modernākiem instrumentiem un dziesmu apdarēm.

 

Klausītāji visbiežāk ir ļaudis, kas pulcējas Londonā, zināmajā 72 Queensborough Terrace namā, kur notiek danču vakari. Līnīte: „Parasti te sanāk ap pussimt cilvēku, mana māsa Andra māca dejas – ļoti labi māca, viņai arī tagad uzticēta Londonas dejotāju kopas vadība. Iepriecinoši, ka te nāk arī Latvijas latvieši, kas Londonā atraduši darbu, tāpēc te dzīvo. Un pārsteidzoši, ka dažs labs tikai pēc pieciem gadiem „atradis” latviešu  namu. Kādreiz nodomāju – ja es būtu nonākusi kādā svešā zemē, pirmais, ko darītu, taču uzmeklētu latviešus, savējos! Prieks, ka Daugavas Vanagu nams kļuvis par satikšanās vietu, kur gūt kopības izjūtu. Te dejām pievēršas arī tādi jaunieši, kas Latvijā nekad ar tām nebija aizrāvušies, pat nekad nebija dejojuši... Un piektdienu vakaros daudzi „izlien no savām aliņām” un mēro ceļu uz Queensborough Terrace, sevišķi uz koncertiem bārā, džeza vakariem, latviskajām vakariņām. Tiešām par to liels prieks.”

 

Līnītes „maizes darbs” ir autortiesību jomā, jau kopš 21 gada vecuma viņa strādā britu-amerikāņu mūzikas kompānijā un viņas atbildības jomā ir līgumi ar mūziķiem. Blakus rosīgajai sabiedriskajai darbībai un mūzicēšanai vēl jāatrod laiks studiju turpināšanai. Un vēl – Līnīte arī spēlē vijoli vietējā angļu grupā The Great Malarkey, ar ko bieži brauc koncerttūrēs gan uz Dāniju, gan citām Eiropas valstīm.

 

2014.gada beigās „Austrumkalnu” uzaicināja ierakstīt dziesmu (arī kopā ar Kasparu Barbalu), kuŗu iekļāva 2015.gadā izdotajā “Lauskas” diskā “Sviests V” („Sviests” ir folkloras izlase, kuŗā iekļauj arī netradicionālās folkloras sacerējumus – par to vairāk lasiet www.facebook.com/Lauska). „Austrumkalna” izpildītā dziesma “Rūtoj’ bite, Rūtoj’ saule” bija visspēlētākā dziesma Latvijas Radio 2  un nedēļām  ilgi turējās dziesmu Top 10. Tas ir liels panākums Latvijas mūzikas dzīvē. „Austrumkalns”arī tika nominēts uz balvu “Boņuks 2015”, ticis iekļauts “RadioHits” kategorijā (Skat. latgalesgors.lv/lv/radio-hits-2015-nominanti).

 

Šobrīd „Austrumkalns” pošas uz Dublinu, lai 9. aprīlī piedalītos deju kopas “Karbunkulis” 10 gadu jubilejas koncertā. Sparīgi rit koncerti Anglijā, un „Austrumkalns” cer arī ar mazu koncerttūri ierasties Latvijā šovasar, lai izdotu disku. Par „Austrumkalnu” skat. arī  www.facebook.com/Austrumkalns.