18.11.2015
Labvakar, mīļie tautieši!
Esmu ļoti priecīga jūs redzēt šeit pie Brīvības pieminekļa, kā arī sveikt visus latviešus tuvākās un tālākās zemēs, kuri svin Valsts svētkus kopā ar mums. Šis ir bijis notikumiem bagāts gads mums visiem gada sākumā veicām Eiropas prezidējošās valsts pienākumus, vasaras vidū skaisti nosvinējām XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, un šovakar mēs esam šeit, lai godam nosvinētu mūsu tēvzemes Latvijas 97. dzimšanas dienu.
Mūs kā tautu bieži ir piemeklējušas grūtības un likstas, bet vēsture rāda, ka apspiedēji un svešas varas nekad nav spējuši latvieti apturēt. Kad bija jācīnās par savu tautu un zemi, latvieši stājās plecu pie pleca un spēja būt vienoti un nosargāt savu zemi un tradīcijas. Bet pēdējos gados daudzus māc šaubas vai mēs vēl arvien tikpat ļoti mīlam savu valsti? Vai latvieši vēl arvien ir tikpat vienoti, gatavi celties un krist par savējiem? Es varu apgalvot: tas tā ir. Latvieši vēl arvien spēj apvienoties, lai paveiktu lielas lietas. Tam par pierādījumu ir ikgadējā Lielā talka, kad visa Latvija steidz iztīrīt savu zemi no atkritumiem un labiekārto to. Arī šī gada dziesmu svētku gājiens, kurā bērni un kolektīvu vadītāji piedalījās tikai pēc pašu iniciatīvas, pierādīja, ka mēs spējam krīzes situācijā apvienoties un neatkarīgi ne no kā godam saglabāt un uzturēt mūsu vecvectēvu iesāktās tradīcijas. Mūsu cilvēcību apliecina neskaitāmie labdarības pasākumi, kas pierāda, ka latvietis nav nedz īgns un noslēgts, nedz skops, bet gan izpalīdzīgs un saprotošs un nekad nenovērsīsies no kāda, kurš lūdz palīdzību.
Protams, mums ir fantastiski sasniegumi kultūrā, zinātnē un sportā, bet mūsu bagātība ir ikvienā latvietī, kurš dara savu darbu ar mīlestību un pēc labākās sirdsapziņas. Strādīgie zemnieki, un idejām bagātie uzņēmēji, radošie, zinošie un jaukie skolotāji, atbildīgie un godprātīgie ārsti visi šie cilvēki piepilda mūsu un mūsu senču kopējo sapni par skaistu un plaukstošu Latvijas valsti ar veiksmīgiem un gudriem pēcnācējiem. Mums visiem jāpateicas tām māmiņām, kuras audzina savus bērnus par labiem latviešiem, māca cienīt savu zemi un valodu, jo, kamēr uz zemes būs vēl vismaz viens Latvijas patriots, latviešu tauta nebūs mirusi.
Šī skaistā zeme, kas kā mūžīgs un neiznīcināms liecinieks vienmēr glabās mūsu tautas priekus un bēdas, lai vienmēr ir mums mierinājums grūtā brīdī, jo tikai mēs saprotam šo zemi, tikai mēs spējam novērtēt tās bagātības un nosargāt kaut mazumiņu no tās skaistuma, kuru citas varas ir centušās iznīcināt. Dodieties uz mūsu svētvietām, jo nekas cits nespēs latvietim dot tādu sirdsmieru kā apziņa, ka Daugava, mūsu likteņupe, vēl arvien līkumo pa Latvijas ārēm, ka vējš vēl arvien tikpat stipri pūš Liepājā, ka rudens vēl arvien tikpat koši krāsojas Siguldā un ka Gaiziņš vēl arvien stāv tikpat stalts kā iepriekš.
Es novēlu jums nekad neaizmirst Latviju un ieklausīties dižā latviešu rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa vārdos: ,,Dzīvo, kur dzīvodams, bet nesaki nekad, te esmu mājās, te esmu atradis jaunu dzimteni. Jo zini: dzimtene ir tikai viena, kur esi dzimis, kur dzimuši un mūžu nodzīvojuši tavi vecāki, tavi senči, paaudžu paaudzēs.
Skaistus jums mūsu Valsts svētkus!
Dievs, svētī Latviju!
Helēna Ērgle
Rīgas Centra humanitārā vidusskola, 10.b klase
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
