Baltiešu jauno talantu koncerts Londonā
Zigrīda Daškevica    27.10.2015

 

Karaliskajā mūzikas akadēmijā Londonā, 18. oktobrī kā iepriekšējos gados, notika jauno baltiešu talantu klasiskās mūzikas koncerts. Pateicība jāizsaka Baltiešu padomei Lielbritanijā par neatlaidību turpināt 2002. gadā iesākto tradiciju atbalstīt jaunos mūziķus un sagādāt mūzikas cienītajiem patīkamu svētdienas pēcpusdienu. 

 

Koncerta solistus pārstāvēja 3 instrumentālisti un divi vokālisti, tostarp soprāns Laura Lolita Perešivana no Latvijas. 

 

Programmu pieteica Leslijs Īsts un Lilija Zobena, papildus sniedzot interesantas piezīmes par atskaņotajiem skaņdarbiem un to komponistiem, kā arī latviešu dziesmu tekstu tulkojumu angļu valodā. 

 

Koncertu atklāja 22 gadus vecais igauņu pianists Sten Heinoja ar Ludviga van Bēthovena sonāti Mēnesnīca. Tā bija liela uzdrošināšanās izvēlēties skaņdarbu, kas ir tik labi pazīstams un ko atskaņojuši pasaules slaveni pianisti. Taču pianistam jau diezgan liela pieredze, uzstājoties gan solo, gan ar orķestriem Igaunijā, ASV un vairākās zemēs Eiropā. 

 

No Leslija Īsta teiktā uzzinājām, ka sonātes nosaukums „Mēnesnīca” bija dots piecus gadus pēc komponista nāves, jo sākotnējais nosaukums bijis: Quasi una Fantasia . Šī informācija deva divkāršu uzmanību sekot pianista sonetas interpretācijai. 

 

Sekoja Lauras Perešivanas uzstāšanās ar latviešu komponistu dziesmām: Jāzepa Vītola „Sapņu tālumā” un „Zaķu māte”, Emīla Dārziņa „Kā zagšus” un Arvīda Žilinska „Komponistam”. 

 

Īpaši šarmanti izskanēja J. Vītola „Zaķu māte”. Laura, būdama tikai 20 gadu veca, jau uzstājusies Latvijas Nacionālā operā un operā Lietuvā. Dziedāšanu sākusi jau četru gadu vecumā Rīgas Doma skolas korī. Šī gada sākumā konkursā “Ineses Galantes talanti” Laura ieguva pirmo vietu vokālistu nozarē. Guvusi panākumus arī vairākos konkursos ārpus Latvijas.

 

Jau otro reizi Baltiešu jauno talantu koncertā piedalījās vijolnieks Roberts Balanas. Šoreiz jaunais vijolnieks bija izvēlējies Mocarta Pirmo daļu no Vijoļkoncerta Nr. 5. Esam gandarīti par Roberta uzstāšanos, jo beidzamā laikā jaunam māksliniekam jau ceļš ir atvēries uz lielajām koncertzālēm ne tikai Anglijā, bet arī Eiropā. 

 

Koncerta otro daļu atklāja lietuviešu pianiste Karoline Pancernaite ar krasi atšķirīgu skaņdarbu izlasi: Heitor Villa-Lobos Alma Brasileira un krievu komponista Sergeja Ljapunova Lezginku. Abos skaņdarbos pianiste parādīja lielu degsmi un virtuozitāti.

 

Karoline ir bijusi laureāte 12 starptautiskos konkursos un piedevām saņēmusi vairākas speciālas atzinību balvas. Uzstājusies solo koncertos un ar kamerorķestriem ārzemēs. 

 

Pienāca kārta jaunākam māksliniekam – 19 gadu vecam igauņu tenoram. Heldur Harrijs Polda uzstājies gan kā solists, gan kopā ar orķestri un reiz pat kopā ar slaveno igauņu komponistu Avro Part. Koncertam jaunais dziedātājs bija izvēlējies divas mazāk dzirdētas dziesmas: Paolo Tosti Ideale un vienu no Dž. Verdi sešām Romancēm. Aplausi liecināja, ka klausītāji atzinīgi novērtēja dziedātāja patīkamo balss tembru un izteiksmīgo uzstāšanos. 

 

Koncertu pabeidza lietuviešu pianists Ritis Paulius Juškaitis ar Frederika Šopēna Noktirni un Franča Lista Etidi Nr. 10. Ja atmiņa neviļ, šķiet, ka Lists vienmēr ir ieņēmis izcilu vietu jauno talantu koncertos. 

 

Rītis ir guvis izcilas balvas vairākos konkursos, uzstājies vairākkārt Londonā, tostarp prestižā Vigmoras aulā, arī ASV, Vācijā un vēl citur Eiropā. Savas izcilās spējas pianists pārliecinoši parādīja abos skaņdarbos. 

 

Pēc koncerta blakustelpā Baltiešu padomes pārstāvji māksliniekus un koncerta apmeklētājus pacienāja ar glāzi vīna un gardiem našķiem.  Koncerta apmeklētāju vidū labi pārstāvētas bija Igaunijas, Lietuvas un Latvijas vēstniecības.