ASPAZIJAS DZIMŠANAS DIENA UN TĀS NOSLĒPUMI
Sandra Zobena    31.03.2015

 

Tā zilā ilgu puķe,

Tā nav ne še, ne te,

Tā puķe, tā zilā puķe –

Nez, kur tā auguse!

 

Tā 1911. gadā iznākušajā krājumā “Ziedu klēpis” dzejoli “Zilā puķe” iesāk Aspazija, kuŗas 150. dzimšanas dienu šogad svinam. Mazliet pārfrazējot dzejnieces jautājumu, par viņu pašu savukārt varam jautāt – “nez kad tā dzimusi”, jo Aspazijai ap savu piedzimšanas gadu un datumu izdevies savērpt gana daudz noslēpumu.

 

Lai viestu kaut nelielu skaidrību par to, kad īsti būtu svinama dzejnieces dzimšanas diena, sarunājos ar Raiņa un Aspazijas mūzeja vecāko ekspertu Dr. philol. Jāni Zālīti:

 

“Līdz 1969. gadam gan Latvijā, gan ārzemēs gandrīz visas enciklopēdijas, literātūras vēstures, mācību grāmatas, zinātniskas apceres u. tml. dzejnieces Aspazijas dzimšanas laiku datē ar 1868. gada 16. martu.

 

“1868. gada marta 4. d.”, t.i., 1868. gada 16. marts pēc jaunā stila – tā norādīts pirmajā publicētajā Aspazijas biografijā “Saimnieču un zelteņu kalendārā 1895. gadam”, kuŗu pēc pašas jaunās drāmatiķes sniegtajām ziņām sagatavojis kalendāra sastādītājs Āronu Matīss. Ka “Daukšu” saimnieka Dāvja un viņa sievas Grietas (Margrietas) meita Johanna Emīlija Lizete patiesībā dzimusi 1865. gada 4. (16.) marta pēcpusdienā, no ieraksta Zaļās draudzes baznīcas grāmatā savulaik konstatēja Saulcerīte Viese. Šis fakts gan vēl kādu laiku tika paturēts noslēpumā, lai “nezaudētu pamatu” dzejnieces simtgades svinībām 1968. gadā.

 

Varbūt kalendārā vienkārši iezagusies drukas kļūda vai gadījusies pārrakstīšanās? Diezin vai, jo Aspazijas beletrizētajā dzīvesstāstā, atmiņu materiālos, arī oficiālos dokumentos vērīgāka acs itin viegli pamanīs virkni neatbilstību un pretrunu. Tā 1917. gada 22. jūnijā (5. jūlijā) Bernē, Šveicē, izdotajā personas pagaidu apliecībā (Certificat Temporaire) fiksēts, ka Elza Plekchan (Naglinn) dzimusi Kurzemē 1870. gada 4. martā.

 

Bieži uzdots jautājums: vai Rainis zināja Aspazijas patieso dzimšanas gadu? Acīmredzami jā. Rakstniecības, teātŗa un mūzikas kollekciju krātuvē atrodama 1898. gada 17. janvārī Jelgavas pilsētas draudzes mācītāja Jāņa Reinharda izsniegtā izziņa par to, ka mācītājs Kārlis Kellers 1897. gada 21. decembrī (pēc vecā stila) Rīgā reģistrējis Raiņa un Aspazijas laulību. Apliecībā abiem norādīts vienāds vecums – “32 gadi”, tātad abi dzimuši 1865. gadā.

 

Atklāts paliek vien jautājums, kādēļ Majoru vasarnīcas Mājas grāmatā 1927. gada iemītnieku sarakstā ar Raiņa roku ierakstīts, ka “rakstniece Aspazija Pliekšāne Elza Davovna” dzimusi 1870. gadā.

 

Dažādos avotos atšķiras ne tikai Aspazijas dzimšanas gads, bet arī datums. Tā kādu vēstuli mātei, kas Šveices trimdā datēta ar 1911. gada 21. martu, dzejniece sākusi ar vārdiem: “Rakstu Jums taisni savā dzimumdienā, lai mana vēstule noietu taisni kā viesis uz Jūsu dzimumdienu.”

 

1928. gada martā, kad tiek atzīmēta dzejnieces 60 (faktiski – 63) gadu jubileja, laikrakstā “Pēdējā Brīdī” publicēta žurnālista Oļģerta Liepiņa saruna ar gaviļnieci, kur cita starpā teikts: “Vispirms Aspazija aizrāda uz dažādām faktiskām nepareizībām viņas biografijā. Dzimšanas diena ir 17. marts.” Laikraksts “Sociāldemokrāts” Pēteŗa Ķikuta rakstītajām jubilejas rindām vietu atvēlējis tieši 17. martā, un arī te lakoniski pavēstīts, ka “Aspazija (īstā vārdā Elza Rozenberģe) dzimusi 1868. gada 17. martā”.

 

Izrādās, 17. marts nav, tā teikt, no zila gaisa grābts. To apliecina arī Aspazijas dokumenti, sākot ar 1920. gada 16. aprīlī izsniegto un Rīgas prefekta Jāņa Dambekalna parakstīto Aspazijas pasi.”

 

Tomēr, lai kādi arī nebūtu minējumi, 2015. gada 16. martā Rīgas Latviešu biedrības ļaužu pārpildītajā Līgo zālē godam tika nosvinēta Aspazijas 150. dzimšanas diena. Pēc biedrības priekšsēdētāja Gunta Gailīša uzrunas par Aspazijas dzīves epizodēm, kas saistītas ar RLB, pastāstīja literātūrvēsturniece Gaida Jablovska, par saviem iespaidiem, kādi radušies, tulkojot Aspazijas darbus, vēstīja rakstniece un tulkotāja Astrīda Stānke, Aspazijas atmiņas un fragmentus no viņas lugas “Aspazija” lasīja aktieŗi Ieva Mūrniece un Haralds Ulmanis, mūzicēja Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas klavieŗu klases audzēknes Lāsma Neulāne un Lelde Rasnace.