Spēkā stājas „Nulles deklerācija”
   30.12.2011

Kas mūsu laikraksta lasītājiem jāzina par 1.decembrī pieņemto Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu, jeb „nulles deklarāciju”?
LR Saeimas 1.decembrī pieņemtais likums liek deklarēt mantisko stāvokli visām fiziskām personām, kuru ietaupījumi pārsniedz 10 tūkstošus latu. Saskaņā ar jauno likumu, mantiskā stāvokļa deklarācija 2012. gadā būs jāiesniedz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, kā arī personām kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Mantiskais stāvoklis būs jādeklarē par īpašumiem, kas ir personas rīcībā 2011.gada 31.decembrī pulksten 24.00.

Kam jāiesniedz deklarācija ?
Likums pirmkārt attiecas uz Latvijas Republikas pilsoņiem un citu valstu pilsoņiem, kuri ir rezidenti (patstāvīgie iedzīvotāji) 2011.gada 31.decembrī. Deklarāciju paredzēts iesniegt arī tām personām, kas kļūst par Latvijas rezidentiem, respektīvi pārvāksies uz patstāvīgu dzīvi Latvijā pēc 2011.gada 31.decembra.

Deklarācijas jāiesniedz personām kuriem ir vismaz 10 000 latu vērti nekustamie īpašumi Latvijā, uz kuriem līdz šim nav nostiprinātas īpašumtiesības Zemesgrāmatā, kā arī īpašumi ārzemēs. Tāpat jādeklarē transportlīdzeklis ārvalstīs, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu. Jādeklarē naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru katra kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latu, vienalga vai tie ir Latvijā vai ārzemēs. Jādeklarē privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas vai veikto dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) prēmiju maksājums, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 latu. Jādeklarē arī mākslas priekšmeti, vērtīgas rotaslietas un citas preces, kuru kopējā vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latu. Jādeklarē līgumi ar vērtību virs 10 000 latiem, saskaņā ar kuriem deklarācijas iesniedzējs ir patiesā labuma guvējs. Deklarācija jāiesniedz, ja personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējā summa pārsniedz 10 000 latu, kā arī tad, ja persona Latvijā vai ārvalstīs izsniegusi aizdevumus lielākus par 10 000 latiem vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

Vai deklarācijas jāiesniedz visiem?
Nē. Nav jādeklarē īpašumi, kas reģistrēti Zemesgrāmatā, CSDD Transportlīdzekļu reģistrā, traktortehnikas reģistrā, Civilās aviācijas reģistrā un Latvijas kuģu datu bāzē. Ja personai ir tikai šādi īpašumi, deklarācija nav jāiesniedz. Ja jūsu uzkrājumi ir mazāki par 10 000 latiem un ja jums nav skaidras naudas uzkrājumi lielāki par 10 000 latiem, kā arī citas iepriekš uzskaitītās naudas un  materiālās vērtības deklarācija nav jāiesniedz.

Mūsu laikraksts  saņēmis no   Valsts ieņēmumu dienesta (VID)  atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas varētu skart ārzemju latviešus.

Pirmais gadījums: 
Persona ir ASV un LR pavalstnieks (deklarēta arī dzīves vieta Latvijā), pieder vairāki nekustamie īpašumi. Latvijā uzturas vairākas reizes gadā. Noguldījumi Latvijas bankās. Vai likums attiecas uz personu, kas deklarējis savu dzīves vietu, taču pastāvīgi nedzīvo Latvijā?

Valsts ieņēmumu dienesta atbilde:
Pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju ir tikai tām fiziskajām personām, kuras ir Latvijas rezidenti. Ja fiziskā persona ir Amerikas Savienoto Valstu rezidents, un to apliecina Department of the Treasury - Internal Revenue Service izsniegtā Form 6166, tad tai mantiskā stāvokļa deklarācija nav jāsniedz.

Ja fiziskā persona būs mainījusi rezidences statusu un kļuvusi par Latvijas rezidentu, iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju, šai personai naudas līdzekļu un citas mantas izcelsmi nebūs jāpierāda.

Ja fiziskajai personai pastāvīgā dzīves vieta ir gan Latvijā, gan ASV, tad, nosakot tās rezidences statusu, ir jāņem vērā Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem ietvertos nosacījumus, ievērojot kurus:

• Fiziskā persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
• Ja nav iespējams noteikt valsti, kurā fiziskai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, tad fiziskā persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme, vai arī abu valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

Otrais gadījums:
Persona pārvākusies no savas mītņu zemes uz Latviju. Pārvesti noguldījumi (ietaupījumi) uz Latvijas bankām.

Valsts ieņēmumu dienesta atbilde:
Šajā gadījumā fiziskajai personai, iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju, naudas līdzekļu izcelsmi nebūs jāpierāda, kā arī nodoklis nebūs jāmaksā.

Kāds ir ieguvums no jaunā likuma?
Likums ļauj legalizēt ienākumus, kas gūti laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim un par kuriem nav samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja cilvēkam ir bijis ienākums, kas gūts, piemēram, no nereģistrētas saimnieciskās darbības, cilvēkam tiek dota iespēja attiecībā uz iepriekš nedeklarēto ienākumu samaksāt 15% nodokli un tādējādi nokārtot saistības pret valsti (lai atbrīvotos no atbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un iegūtu iespēju šos līdzekļus brīvi un bez bažām tērēt). Ienākumus, kuri gūti noziedzīgā ceļā, deklarēt, izmantojot „nulles deklarāciju”, nevarēs.

Vislielākās neskaidrības par skaidras naudas uzkrājumiem
Likums paredz, ka iedzīvotājiem, ja viņiem skaidrās naudas uzkrājumi pārsniedz 10 000 latus tie būs jāiemaksā kādā no Latvijas kredītiestādēm resp. bankā. Ministru kabinetam uzdots  līdz 1.februārim sagatavot attiecīgu noteikumu projektu. Kritiķi uzskata, ka tādā veidā valdība  atbalsta banku lobiju. Banka pat glabājot naudu vienu dienu var nopelnīt, savukārt kad klients ņems naudu laukā, viņam atkal būs jāmaksā. Jaunā likuma kritiķi uzskatu, ka prasība obligāti iemaksāt deklarēto skaidro naudu bankā ir antikonstitucionāla, jo cilvēkam ir tiesības glabāt savus aktīvus tā, kā viņš uzskata par vajadzīgu. Arī valsts prezidents Andris Bērziņš norādījis, ka pieņemtajā likumā nav iekļauti visi svarīgākie priekšnoteikumi skaidras naudas uzkrājumu deklarēšanai un iemaksāšanai kontā kredītiestādē.

Kad un kā iesniegt deklarāciju?
Tiem, kas ir Latvijas rezidenti 2011.gada 31.decembrī deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam. To varēs izdarīt, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā personīgi, elektroniski, izmantojot VID deklarēšanās sistēmu vai sūtot pa pastu.