EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Stiprinām pamatus un veidojam vēsturi
116295

Sabiedriskā darbiniece Iveta Grava intervijā Ligitai Kovtunai    16.03.2021

 

 

“No bērnības esmu redzējis un sapratis, cik svarīgi ir Dzies­mu svētki latvietības, sabied­rī­bas un kultūras uzturēšanai ār­­pus Latvijas,” teica PBLA Kul­tūras fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš un ierosināja izveidot īpašu Dziesmu svētku nozari fonda paspārnē. Tevi izraudzīja par šīs nozares vadītāju. Tavā “kontā” jau ir vairāki atbildīgi sabiedriskie amati – Latvijas Na­­­­cionālās operas ģildes vice­pre­zidente, Latviešu Dziesmu un deju svētku fonda ASV priekš­sēža vietniece, Kultūras biedrī­bas TILTS valdes locekle. Ko tev nozīmē šis jaunais amats?

 

Kā ikviens jauns amats, vispir­mām kārtām lielu atbildību un pienākuma apzināšanos. Arī daudz vairāk darba, lai arī ļoti interesanta. Un ja jau vadītāja – tas saistās ar atbildību un pienākumu pret tiem cilvēkiem, ar kuŗiem kopā būs jāstrādā. Tas nozīmē – motīvēt un aizraut arī viņus, jo viens pats jau neko neizdarīsi. Sākot kaut ko jaunu, tas arvien ir izaicinājums. Mūsu komanda pirmoreiz tikās aizvadītā gada 1. (Austrālijā – 2.) no­­vembrī PBLA organizāciju kul­tūras nozaru un Dziesmu svētku organizāciju vadītāju sapulcē, lai lemtu, vai šāda “jumta organizā­cija” vispār ir vajadzīga, un, ja ir, ko un kā darīsim, lai īstenotu mums uzticētos lielos mērķus (Laiks un BL par to vēstīja nr. 9. – L.K.). Lielā vienprātībā pēc četru  stundu apspriešanās šiem lai­kiem raksturīgajā zoom formātā nolēmām – vajag! Tā tapa Dzies­mu svētku forums. Turklāt izrā­dās, ka ir tik daudz, ko darīt. Pēc tam katrs no apspriedes dalīb­nie­kiem uzrunāja savas organizācijas valdi ar aicinājumu izraudzīties pārstāvjus jaunās organizācijas padomei. Un atkal lielā vien­prā­tībā  tika izraudzītas darbojošās personas. “Sniega lavīna” bija sakustējusies! Tātad mūsu nozarē, kuŗā darbosies – no Kanadas Juris Ķeniņš un Arturs Jansons, no ASV – Valda Grin­berga, Pauls Berkolds un Aivars Osvalds, kuŗš pārstāvēs Latviešu Dziesmu un deju svētku fondu, no Brazīlijas – Renāte Albrechta, no Austrāli­jas –  Ilze Lībeka. Eiropu pār­stā­vēs ELA Kultūras nozares va­­dī­tāja Lelde Vikmane (Francija) un Lilija Zobens (Ang­li­ja), kuŗa ir arī pārstāve Latvijas Dziesmu svētku mākslinieciskajā padomē. Visi apveltīti ar lielu ener­ģiju un vē­­lēšanos darboties. Sēdēs turpina piedalīties arī dibinātāji.

 

Jau decembŗa sākumā nosū­tī­jām PBLA valdei vēstuli ar lūgu­mu mūs uzņemt PBLA struktūrā. Un tā nonācām PBLA paspārnē. 

 

Līdztekus tapa vēl viena aktīva vienība – Koŗa darba grupa. Ai­­ci­nājām koŗa mūzikas speciālis­tus diasporā apzināt un gluži kon­krēti – ieteikt 10 trimdas komponistu dziesmas, kas varētu ska­nēt lielajā Latvijas Dziesmu svēt­ku programmā. Precīzāk – tās trimdas komponistu dziesmas, no kuŗām varētu izvēlēties, No­­slēguma koncerta repertuāru sa­­stādot. Bet varbūt arī citos koŗ­mūzikas koncertos. Tapa saraksts ar 87(!) dziesmām. Ko nu darīt? Itin visas ir tik skaistas, un kuŗš gan ir tiesīgs sastādīt “zelta fondu” no 10 dziesmām?! Tagad darba grupa mēģina “reducēt” uz 15 – 18 dziesmām, ko tad sūtīsim ar ieteikumu Latvijas Nacionā­lajam kultūras centram.

 

Latvijā notika aptauja par dziesmām, ko koristi vēlētos dziedāt...

 

Mēs plašāku aptauju nerīko­-jām, bet aptaujājām mūsu koŗa mūzikas speciālistus. Piedāvāsim viņu ieteiktās 15 – 18 dziesmas, bet nekur nepazudīs arī pārējās ieteiktās dziesmas, jo turpināsim papildināt dziesmu sarakstu. Tā viens darbs ved pie otra. Varbūt taps īpašs koncerts ar dziesmām, kas visbiežāk dziedātas trimdas Dziesmu svētkos, dziesmu un kultūras dienās. Iepriekšējos lielajos Dziesmu svētkos Latvijā pa­­sau­les latviešu koŗu koncerts jau bija, varbūt tomēr derētu arī turp­māk. Bet tas ir jājautā pasau­les latviešu koŗu vadītājiem un dzie­dātājiem, kuŗus 27. martā aici­nāsim uz virtuālo tikšanos.

 

Vai arī Minesotas Dziesmu svētki 2022. gadā ir jūsu rūpju lokā?

 

Viss iet roku rokā – šo svētku Rīcības komitejas priekšsēdis Ansis Vīksniņš ir Dziesmu un deju svētku fonda valdē.  Turklāt – fonds jau finansiāli ir atbalstījis Minesotas svētkus. Runājot par dziesmu svētkiem ārpus Latvijas, kalendārs ir intensīvs – šā gada decembrī plānotās Kultūras die­nas Austrālijā (Sidnejā) notikšot, 2022. gadā arī Eslingena – 75, 2023. gada vasarā, tātad lielie svētki Latvijā, bet 2024. gadā pat divi Dziesmu svētki – Kanadā un Anglijā (Līdsā). Būtu tiešām lie­liski, ja visi  šo svētku rīkotāji tiktos un apmainītos pieredzē – tas, lūk, ir vēl viens konkrēts mūsu jaunās “jumta organizācijas” uz­­devums – sapulcēt arī viņus. Lī­­dzās galvenajam – sadarbībai ar Latvijas Dziesmu un deju svētku rīkotājiem. 

 

Kā klājas ar otru lielo projektu – Jāņa Kalniņa operas “Ham­lets” iestudējumu, par kuŗu tur rūpi Latvijas Nacionālās operas Ģilde?     

 

Ar prieku varu uzdāvināt nule nodrukātos “Hamleta” reklāmas materiālus, kas tapuši Rīgas spie­s­tuvē! Tos saņēmuši visi mūsu atbalstītāji kā apstiprinājumu tam, ka darbs rit pilnā sparā. Ne­­raugoties uz šālaika īpašajiem ap­­stākļiem, iesaistītie cilvēki strā­dā ar sirdi un dvēseli. Brīžiem nav viegli, taču mēs cits citu atbalstām un uzmundrinām. Varu apgalvot – sekmīgi tuvojamies savam mērķim – operas pirmizrādei 2022. gada 13. janvārī Rīgā, uz mūsu Baltā nama skatuves, kur   tā pēdējo reizi skanēja pirms 78 gadiem un 8 mēnešiem. (Pēdējo reizi “Hamlets” te skanēja 1944. gada 13. maijā).  Ir tapusi  interesanta režija –  kā laika tunelī tā vijas cauri Šekspīra laikam, cauri 30. gadiem Latvijā ar latviskiem elementiem un aizejot līdz mūs­dienām, jau pieskaroties globā­lākām tēmām. Skatuve būs ietu­rēta ledus baltos toņos. (Režisore izrādei – Kristīne Vuss.) Tapušas skatuves tērpu skices (māksliniece Kristīne Pasternaka), skatuviskais ietērps (mākslinieks Andris Eglī­tis). Koncepcijas ietvarā skatuves mākslinieki jau strādā pie savām lomām, rosīgāks darbs sāksies rudenī. Ar lielām cerībām par iespēju tikties 2022. gada 13. jan­vārī aicinu ikvienu uz Rīgu, lai būtu kopā šai pirmizrādē, kas tiešām pacilās mūsu latvisko paš­apziņu. Sakārtosim savus Latvijas apmeklējuma plānus, iezīmējot šo datumu! Varbūt mūs sagaidīs tikpat skaista, balta, sniegota die­na kā šogad janvārī...

 

Mūsu opernamā ir tradicija rīkot sarunas pirms pirmiz­rādes. Vai tādas arī būs?

 

Noteikti, turklāt padarot tās par svētkiem. Divas dienas pirms pirmizrādes plānotas sarunas un tikšanās ar izrādes veidotājiem mūsu Baltajā namā, kā teica komponiste Dace Aperāne, “pul­cē­joties no pasaules Rīgā, ar ie­­spēju piedzīvot latviešu mūzikas vēstures veidošanu.”

 

Runājot par “vēstures vei­do­šanu”, šis varētu būt ļoti izde­vīgs brīdis ieskatīties arī savos privātajos archīvos un atmiņu apcirkņos, lai pievienotos šo­brīd diasporā aktuālajai temai par trimdas archīvu mājupceļu.

 

Noteikti! Bostonā, kā zināms, dzīvo Ādolfa Kaktiņa, 1936. un 1943. gada “Hamleta” iestudē­ju­ma Karaļa lomas izpildītāja maz­dēls. Citkārt interesantas vēstures saiknes uzzinām gluži nejauši, kā man tas gadījās, piemēram, ar stāstu par Elzu Žebransku, izcilo latviešu operas zvaigzni, kuŗa jau 1941. gadā dziedāja Ņujorkas Mē­­tropolitana operā. Arī viņas ra­­dinieku mājā glabājas daudz foto un vēsturisku dokumentu, kam tiešām jāatrod ceļš uz Latviju. Kā teikts: “Kas pagātni pētī, tas nā­­kotni svētī”... Katrā ziņā mēs uz­­runāsim, vāksim un apkoposim atmiņas, kas saistītas ar šo “vēs­tu­res veidošanu”. Gatavošanās “Ham­leta” pirmizrādei varētu būt labs stimuls. 

 

Bet par financēm?

 

Ģilde uzlika augstu latiņu – cil­denajam mērķim savākt dāsnu ziedojumu – 200 tūkstošus dolaru. Esmu priecīga darīt zināmu, ka esam pāri 50%, par ko liels, liels paldies ikvienam ziedotājam! Bet ceļš vēl nav galā, tāpēc aicinu ik­­vie­nu mums pievienoties, atbal­stot pasaules meistardarba – J. Kalniņa opera “Hamlets” atdzimšanu uz mūsu Baltā nama skatuves!

 

Maksājumu var veikt, sūtot čeku uz Latvian National Opera Guild, Inc. c/o Maris Lapins, 29 East Gate, Manhasset, NY, 11030-3423, vai maksāt ar kre­dit­karti www.lnogasv.org

 

Atbalstītāju vārdi, kuŗu kopējais ziedojums līdz operas Hamlets pirmizrādei 2022. gadā sasniegs 500 US$, tiks pieminēti izrādes programmiņā. Ja kopsumma sa­­sniegs $1000 US, – Jūs saņemsiet visus “Ceļojums uz operu Ham­lets” piedāvājumus. Ar ziedojumu var godināt un pieminēt kādu, kam latviešu kultūra un sabied­riskā darbība bija īpaši nozīmīga. Daudzi uzņēmumi mēdz papil­dināt darbinieku ziedojumus or­­ganizācijām ar savu devumu, matching grant. To ir iespējams darīt arī Ģildes atbalstam. Zie­dojumi LNOĢ ir atvelkami no ienākumiem, ASV nodokļus ap­­rē­ķinot. www.lnogasv.org 

 

Kad 2011. gadā Rīgā posā­-mies uz citu Ģildes “lielo projektu” – Bruno Skultes operas “Vilkaču mantiniece” pirmizrādi, Latvijas mūzikas kritiķe nr.1 Inese Lūsiņa vienkāršā sir­s­nībā teica: “Ļoti, ļoti gribas, lai izdotos!” Šobrīd varu teikt to pašu, bet – ko darīt, lai “Ham­lets” ilgāk turētos mūsu Oper­nama repertuārā? To jautāju tev arī kā cilvēkam, kas savulaik strādājis Latvijas Nacionālajā operā. 

 

Ja būs laba izrāde, būs arī ska­tītāji. Bet mārketings, patīk šis vārds, vai nepatīk, būs vajadzīgs. Izrādi ir jāprot atbilstoši “ie­tērpt”, lai ieinteresētu klausītājus pasaulē. 1936. gadā tas gandrīz izdevās, mums šis darbs ir jāturpina. Rīgā to skatīsies vietējā publika un tūristi, un noteikti nākot­nē to cerams piedāvās arī plašāk – digitālajās vietnēs ARTE un Oper­avision, ko skatās visā pasaulē. Bet, kā ieinteresēt, teiksim, ka­­nadiešu opermīļus? Jānis Kalniņš taču ir arī “viņējais” komponists? 

 

Kā pati, būdama mūziķe – arfiste, koŗu dziedātāja – rem­- dē izsalkumu pēc mūzikas šajos laikos? Kas tavā mājā skan “fonā”?

 

Nu, neskan man mājās “fonā” nekas, bet ar lielu prieku pēc pa­­darītiem darbiem vakaros mēdzu klausīties Hendeli, Pergolēzi... Mā­­jās ir gan arfa, gan klavieres, nekas netraucē dziedāt, mūzicē­šanai arī savam priekam gan vis­pirms jāievingrina “stīvie pirksti”. Bet daudz laika aizņem sabied­riskais darbs, lai arī ļoti tīkams un saistīts ar mūziku. Taču – vakarrīt piecos pēc Latvijas laika bija kār­tējā Ģildes zoom sanāksme. Ap septiņiem beidzās, un es piegāju pie loga, aiz kuŗa pavērās pasa­kaina sniegotā ainava, tik skaisti apsnigušas priedes. Prātā uzausa Vizmas Belševicas “Es mīlu tevi tā, kā priede aug...”, uzliku Raimonda Paula dziesmu, noklausījos, no­­bil­dēju skaisto skatu. Un nosūtīju savam vīram Robertam, kuŗš šobrīd dzīvo un strādā Lon­do­nā…. Tā ik dienu kāda sajūta, kāds skaists dabas skats vai dze­jas rinda, gribot negribot, aizved pie mūzikas. Esmu laimīga, ka mūzika manā dzīvē ieņem tik svarīgu lomu. 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

 


 

Atpakaļ