Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, intervijā Ligitai Kovtunai 28.02.2023
Visupirms par mūsu valsts drošības ārējo fonu, ņemot vērā nesenos Berluskoni izlēcienus, ANO ekspertu atzinumus par izglītību Latvijā valsts valodā kā iemeslu diskriminācijai un cilvēktiesību pārkāpumiem. Cik nopietni tie ir attiecībā uz mūsu drošību?
Pirmām kārtām Krievija izmēģinās it visas metodes, kas iespējamas, lai spēcinātu savas pozīcijas. Mums ir jāstrādā pretim, un mēs to darām. Nule ANO Ģenerālajā asamblejā ar pārliecinošu balsu pārākumu pieņemta rezolūcija, kas dod pamatu iestāties pret Krievijas darbībām Ukrainā ar starptautiskām tiesvedības metodēm. Ir panākts consensus, vairākums ANO valstu ir sapratušas, ka tas, ko Krievija dara Ukrainā, ir noziedzīgi. Krievija sparīgi darbojas pretim, tāpēc nav jābrīnās, ka dažas valstis, ar kuŗām krievi ļoti aktīvi strādā, gan minētā Italija, gan arī zināmā mērā pat Vācija pakļaujas, sakot, ka Ukraina gan maksā ar savām asinīm, bet mēs ar naudu. Tiem, kuŗi turpina uzskatīt, ka Krievija varētu nebūt viņiem drauds, tieši tā novērtē situāciju. Mēs, Krievijai cieši tuvējās valstis, ļoti labi saprotam, ka tā tas nebūt nav. Labā ziņa ir tā, ka divas no Eiropas neitrālajām valstīm Somija un Zviedrija jau ir pieteikušās iestāties NATO un ļoti aktīvi darbojas, lai tiktu aliansē iekļautas. Tas mums ir ļoti svarīgi.
Kā izdosies pielauzt Turciju nebloķēt Zviedrijas uzņemšanu?
Tas, manuprāt, ir atkarīgs no diviem faktoriem no tā, ko Erdogans mēģinās izspiest no Rietumiem, lai pēdējā brīdī piekāptos, otrs ir gluži neprognozējami, kā šobrīd, pēc dramatiskās zemestrīces Turcijā, noritēs prezidenta vēlēšanas maijā. Ja Erdoganam pozitīvi, raudzīsim redzēt, kā viņš mēģinās tirgoties. Ja negatīvi, piemēram, ja tiks apstrīdēti vēlēšanu rezultāti, Erdoganam būs jāliek lietā visi iespējamie līdzekļi, ieskaitot to, ka zviedri neizdod noziedzniekus tiesāšanai Turcijā, līdz ar to atbalstot terorismu.
Korāna dedzināšana Stokholmā taču bija skaidra provokācija, kas uzlēja ūdeni šīm dzirnavām, vai ne?
Provokācijas sarīkot nav grūti! Ar starpnieku palīdzību samaksāt un padarīt pazīstamus cilvēciņus, kas citkārt savu dzīvi būtu vadījuši, neviena neievēroti, arī! Tas ir pilnīgi skaidrs, no kurienes nāca finansējums.
Pirms neilga laika jūs bijāt komandējumā Amerikā un tikāties ar valsts drošības amatpersonām. Vai arī tur ir balsis, kas apšauba nepieciešamību atbalstīt Ukrainu?
Jā, ir, īpaši republikāņu aprindās, kas uzskata, ka ASV pirmām kārtām vairāk vajag rūpēties par saviem iedzīvotājiem, nevis tērēt 3,5-3,7% no IKP (iekšzemes kopprodukta), lai aizsargātu Eiropu. Tas ir, ko savulaik pauda Tramps, proti, jūs, eiropieši, paši pērkat gāzi no Krievijas, tādējādi dodot naudu, lai jūs, Vāciju, krievi apdraudētu. Un tad sagaidāt, ka Amerikas nodokļu maksātāji maksās par jūsu aizsardzību?! Īstenībā tas neatšķiras no tā, ko teica Obama un ko saka Baidens. Tramps to pateica savā, trampiskā veidā, bet patiesība ir patiesība Eiropa visus šos gadus lielā mērā savu drošību ir finansējusi no ASV nodokļu maksātāju kabatām.
Un vēl neitrālā Šveice savā zemē ražotos tankus noliedza sūtīt uz Ukrainu
Šveice gan Otrā pasaules kaŗa laikā, gan aukstā kaŗa laikā ieguldīja ļoti lielus līdzekļus savā aizsardzībā ņemot vērā savu topografisko novietojumu. Arī Zviedrija ļoti daudz darīja pašaizsardzībai, tika izbūvētas milzīgas, miljardiem vērtas kaŗa ostas.
Brīnums par Austriju, īpaši, atminoties vēsturi, kad tikai 1955. gadā no Bādenes pie Vīnes izgāja pēdējā Sarkanās armijas daļa. Austrieši teica, ka esot stipri lūgušies Visvareno, bet tagad valsē ar krieviem
Es gribētu paskatīties plašāk uz tām zemēm, kas savulaik bija lielas impērijas. Viņiem īpašā raksturīgā domāšana. Vāciešiem ir vainas apziņa par to, ka savulaik uzbruka Krievijai un nu varbūt nevajadzētu ļoti atklāti nostāties pret to. Pa to vidu ir aizmirsies, ka kopā ar Krieviju paši sadalīja Austrumeiropu savā starpā 1922. gadā Rapallo līgums bija klaji pret Versaļas līgumu jēgu, tad ar Molotova-Ribentropa līgumu 1939. gadā, nemaz nerunājot par to, ka paslīdējis gaŗām fakts, ka ukraiņi, baltkrievi, poļi un mēs, baltieši, Otrajā pasaules kaŗā cietām proporcionāli vairāk nekā krievi. Problēma, tātad, ir, ka viņu ieskatā tā visa bija Krievija, viņi joprojām nav līdz galam izpratuši. Krievijas problēma, savukārt, ir tāda pati kā Vācijai pēc Pirmā pasaules kaŗa nacionālsociālisti uzskatīja, ka nevis zaudējuši Pirmo pasaules kaŗu, bet gan tikuši nodoti. Tāpēc kaut kas jādara, lai šo netaisnību labotu. Tagad paraudzīsimies uz Kremli tur cilvēki ir pārliecināti, ka viņi auksto kaŗu nezaudēja, ka Reigans ar zvaigžņu kaŗiem lika viņiem iesaistīties sacensībā, ka viss tika darīts, lai izputinātu Krieviju, nozagtu tās varenību. Tāpēc tagad vēlas atgūt nozagto, pat nemēģinot saprast, ka Krievija nav tas, ko pati iedomājas. Maskavijas lielkņazs Ivans III savulaik, 15. gs. pat viltoja pierādījumus par to, ka viņam ir asinsradniecība ar Kijevas Krievzemi, kas ir daudz senāka valsts nekā Krievija. Impēriskā domāšana tā ir nelaimes vēsturiskā sakne nevis tikai Staļins vai Putins!
Par jūsu bijušo mītnes zemi Lielbritaniju, kur jūs saņēmāt ģenerāļa uzplečus kā raksturosiet tās stāju šābrīža ģeopolītiskajos apstākļos?
Tagad, skatoties uz Lielbritānijas valsts politiku, varu teikt ir ļoti žēl! Valsts, kuŗai bija tik laba starptautiskā reputācija, tostarp diplomātijā, var tik pēkšņi aiziet neceļos. Un tas tāpēc, ka cilvēki, kas nonāca valdošajos amatos, kā Boriss Džonsons, Liza Trasa, bija vien personisku interešu vadīti. Vadošā polītiskā partija konservātīvie visas savas pūles pielika tikai Breksitam un joprojām nevar pieņemt faktu, ka Breksits bija katastrofa. Līdzīgi kā Putins nevar samierināties ar faktu, ka iebrukums Ukrainā ir pilnīgs idiotisms! To nevajadzēja darīt, un nu nebūs viegli tikt ārā no bedres, kas pašu izrakta.
Un nu tuvāk Latvijai vai Igaunijas premjērministres Kajas Kallasas aizvadītajā vasarā paziņotais par NATO kavēšanos iespējamā Krievijas iebrukuma gadījumā Baltijā ir atstājis kādas sekas?
Milzīgas! Kaja Kallasa skaidroja, - kaut gan viņa pārspīlēja ka NATO izmantos atturēšanas ar sodīšanu metodi, proti, ka Baltiju atbrīvos sešu mēnešu laikā pēc iebrukuma. Notikumi Ukrainā, Buča, Irpiņa u. c. pierādīja, ka šādā gadījumā Baltijas vairs vispār nebūtu. Madrides samitā, 2022. gada 29. jūnijā, tika pieņemts lēmums pāriet uz atturēšanās ar uzbrukuma nepieļaušanu, un mēs ejam šajā virzienā. Tas, ka Krievija ir iestigusi Ukrainā, dod mums nedaudz vairāk laika mobilizēties. Apdraudējums ir un paliks, kamēr Krievijā būs viņu domāšana.
Turpinot par impērijām Krievija allaž ir mēģinājusi būt impērija, kādreiz gan atspiesta atpakaļ, bet tas ir veids, kādā šī valsts turpina savu gaitu. Nevar sagaidīt, ka šī filozofija pēkšņi mainīsies. Lielbritānija saņēma pierādījumu Suecas krīzē 1956. gadā, Francija līdz 1962. gadam uzskatīja, ka Alžīrija ir Francijas daļa, pēc divām asiņainām terora kampaņām un mēģinājuma nogalināt prezidentu, pēc sacelšanās bruņotajos spēkos nācās tomēr pieņemt, ka Alžīrija ir daļa no Āfrikas kontinenta Vidusjūras otrā pusē. Impērisko domāšanu ir grūti lauzt pat attīstītas demokrātijas valstīs. Sagaidīt, ka krievi pie savas pašreizējās valdības un informācijas mainīs savu impērisko domāšanu, ir utopija.
Starp citu, kāpēc Ukraina ir tik atturīga vērtējumos un attieksmē pret krievu opozicionāru Alekseju Navaļniju?
Jo viņš kopš krievu invāzijas Krimā atklāti atbalstīja Krim naš jeb Krima ir mūsu! Saskaņā ar ANO hartu tā nevar būt, savukārt, ja Navaļnijs tā domā, par Krimu, kāpēc lai viņš citādi domātu attiecībā par citām Austrumukrainas daļām, kuŗas Putins ir anektējis?
Berluskoni izteicās, ka tās ir neatkarīgas zemes
Berluskoni vienmēr ir bijis liels krievu un Putina draugs, bet viņš arī ir aizejoša politiskā parādība. Viņa iespaids nav vērā ņemams, vēl jo vairāk Latvijā šobrīd ir NATO itāliešu kaujas rota, līdzīgi kā spāņu ar tankiem un gaisa aizsardzību. Un tas pateicoties mūsu kanādiešu draugiem. Pateicoties Kanādai, mēs arī esam vienīgā no Baltijas valstīm, kuŗai ir rakstisks līgums, kas paredz, ka Kanāda ilgtermiņā vadīs Latvijā bāzētu NATO brigādi un ko Madridē parakstīja Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda, ļoti spēcīga, inteliģenta politiķe. Par to mēs varam būt tieši laimīgi!
Vai mēs varam būt mierīgi un pārliecināti par to, ka Latvijas drošības dienesti strādā aktīvi un profesionāli? Nesen atkal ziņa par to, ka iespējamas provokācijas no Wagner grupējuma puses. Vai tiek identificēti vietējie provokatori un strādāts ar tiem?
Atbildēšu šādi ja 2021. gada rudenī jums kāds būt pateicis, ka pēc gada tiks nojaukts Brežņeva laikā uzceltais Uzvaras piemineklis un tam nesekos nekādi protesti, vai jūs tam varētu noticēt? Visticamāk, ka ne, tas būtu neiedomājami!
Jā, gan, atmiņā atausa Ļeņina pieminekļa nojaukšana Rīgas centrā tikpat neiedomājami!
Nu, lūk! Tas, ka nojaukšana notika un tas, ka nebija protestu pret šī Uzvaras pieminekļa nojaukšanu kā tādu, ir mūsu drošības dienestu mērķtiecīga darba rezultāts. Protams, mazā valstī šie dienesti arī nav ļoti lieli, bet mūsējie strādā ļoti jaudīgi.
Un tomēr sabiedrību satrauc salūti Jaungada naktī pēc Maskavas laika, Glorijas Grevcovas un citu identificēto provokatoru izlēcieni.
Šādu izlēcienu nav ļoti daudz, un ticiet man tie ir drošības dienestu redzeslokā. Bet es nedomāju, ka šo no krieviskās vides nākušo lielākoties slikti izglītoto ļautiņu protesti būtu vērā ņemami Dievs ar viņiem! Tas noteikti nav lielas uzmanības vērts. Nu, cilvēki, kas vairs nejūtas dominējoši, kā tas bija padomju laikā, dažreiz vēlas sevi parādīt, savu piederību Krievijai.
Starp citu, esmu cerīgs, ka pēc gadiem mūsu valsts attiecības ar kaimiņvalsti iegriezīsies daudzmaz normālās līdzāspastāvēšanas attiecībās kā tas ir noticis starp Benelux valstīm un Vāciju. Pagājušajā gadsimtā Vācija, kā zināms, divas reizes iebruka Benelux valstīs, tiklab kā krievi arī divas reizes iebruka Baltijas valstīs. Tātad neiespējami tas nav, tikai kad tas laiks pienāks?!
Atpakaļ
.jpg)
