Latvija savas saistības pilda!
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis intervijā Ligitai Kovtunai    15.11.2016

 

Esat izteicies, ka, dzīvojat kaimiņos ar tādu kaimiņu, kāds mums ir, nekad nevari būt drošībā. Vai dzīvojam pēc principa, kā teikuši senie romieši, - Si vis pacem, para bellum - ja vēlies dzīvot mierā, gatavojies karam? 

 

Ne nu gluži pēc šī „romiešu principa”, bet savus bruņotos spēkus intensīvi attīstām kopā ar NATO sabiedrotajiem. Turklāt, domājot ne tikai par drošību savā reģionā, bet visā pasaulē. Un šajās svētku dienās sveicot tautu, vēlos izteikt milzīgu paldies ikvienam, kas izprot šā procesa svarīgumu, nepieciešamību tam veltīt lielus resursus, neraugoties uz nebūt ne vienkāršajiem ekonomiskajiem apstākļiem valstī. Galu galā – tā ir nodokļu maksātāju nauda, ko ieguldām savas drošības stiprināšanā. 2008. gada krize smagi skāra arī valsts aizsardzības jomu, turklāt šobrīd ir vienlīdz svarīgi kā celt savu bruņoto spēku spējas, tā pildīt starptautiskās vienošanās. Nesenie Varšavas galotņu apspriedes (samita) lēmumi, kuŗu īstenošana prasa lielus papildu līdzekļus, mūsu valstij nebija plānoti.

 

Taču ir pagājušas tikai 100 dienas, un esam saņēmuši starptautisku atzinumu, ka paveikts ir daudz. Kā zināms, iesaistoties tagad arī Kanadai, tiek veidota un nostiprināta bataljona kaujas grupa. Latvija ir viens no spilgtākajiem labas sadarbības un kopīgas izpratnes paraugiem – pie mums darbojas daudzu valstu militārie spēki, tostarp no Polijas, Italijas, no Balkānu zemēm Albānijas un Slovēnijas, kas ļoti labi zina, ko nozīmē starptautiska palīdzība militāras krizes brīžos. 

 

Kā īsti ir ar Latvijas financiālo saistību pildīšanu attiecībā uz NATO, par ko sevišķi daudz spriedumu izskanēja nesenajā ASV valsts prezidenta vēlēšanu nokaitētajā gaisotnē?

 

Latvija pilda savas saistības, turklāt ātrāk par plānoto, proti, plāns paredzēja 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzības vajadzībām sasniegt 2020. gadā, taču saskaņā ar valdības lēmumu, tas tiks izpildīts jau 2018. gadā. Dinamika ir šāda: 2015. gadā bija 1,41% jeb 368 miljoni eiro, nākamgad būs jau 1,7% jeb 449 miljoni eiro, savukārt 2016. gadā aizsardzības budžets ir pieaudzis par 43(!) %. Salīdzinājumam – no 28 NATO valstīm tikai piecas tērē aizsardzībai 2% no IKP, turklāt Lietuva un Latvija ir tās valstis, kas no sava budžeta aizsardzības jomai novirza visvairāk līdzekļu. Jā, Igaunijā jau vairākus gadus tiek atvēlēti šie 2%. Reālitātē tiešām 80% NATO resursu nāk no valstīm, kas ārpus Eiropas, taču nedomāju, ka būtu pamats bažām par Trampa priekšvēlēšanu retoriku – ja jau mēs savas saistības, kā redzams, pildām, Amerikai nav iemesla pārtraukt savas saistības. 

 

Kas attiecas uz sadarbību ar ASV, zināms, ka tur skolojas nozīmīgs skaits Latvijas bruņoto spēku augstāko speciālistu, turpinās sadarbība ar Mičiganas Nacionālo gvardi utt.

 

Jā, tieši ar to Latvijai ir visapjomīgākā sadarbība nu jau daudzu gadu gaŗumā. Pamatus tai ielika mūsu bruņoto spēku virspavēlnieks Raimonds Graube, un rezultātā ir radies viens no visveiksmīgākajiem plašas un pilnvērtīgas profesionālās sadarbības paraugiem. Kāds izteiksmīgs piemērs – no astoņām pilna cikla apmācības grupām, kas sagatavotas šai Mičiganas centrā, piecas ir viņu pašu, Amerikas, bet trīs – Latvijas. Mūsu militārie speciālisti turpina celt kvalifikāciju visdažādākajās jomās, tostarp ļoti specifiskās, kā, piemēram, ugunsdzēsēju apmācībā lidlaukos. Svarīgi, ka ir izveidojušies arī cieši, sapratnes pilni personiskie kontakti, ieradies Mičiganā, jutos gluži kā starp tuviem draugiem.

 

Arī mūsu avīzēs tika publicēts tāds kolorīts foto, kur jūs apspriežaties ar Kanadas aizsardzības ministru Hardžītu Sadžanu čalmā. Dzirdēju, ka esat uzdāvinājis viņam hokeja nūju – turpmākajām spēlēm? 

 

Hardžīts Sadžans tiešām ir spilgta, spēcīga personība – dzimis Indijā, audzis Kanadā, inteliģents vīrs, kam dārgas abu valstu kultūras. Dzīvojot Kanadā, viņš acīmredzot respektē hokeju kā visas valsts nacionālo sporta veidu un simbolu. Jā, ceram, ka bruņotajos spēkos izveidosies arī hokeja komandas, ņemot vērā bataljona multinacionālo raksturu un italiešu klātbūtni, varbūt arī futbola. Tas noteikti satuvinās kaŗavīrus. Un mūsu, aizsardzības ministru, savstarpējais personiskais kontakts katrā ziņā var nākt par labu. Sadžans ir cilvēks ar milzu pieredzi rīcības un lēmumu pieņemšanas ziņā. Vienpadsmit gadus viņš bijis augstākā amatpersona Vankuverā cīņā ar organizēto noziedzību, trīs reizes bijis militārajās misijās Afgānistānas dienvidos, kur risinājās viskarstākie notikumi. Saprotams, ka man, jaunam ministram, ir nozīmīgs šis personiskais kontakts – galvenokārt manas profesionālās izpratnes nostiprināšanā. 

 

Te gribu piebilst ko personisku – Kanadā dzīvo mani radinieki, pie kuŗiem 1989. gadā mēnesi ciemojos. Sarunājos, lasīju grāmatas, kuŗās bija pavisam citāds izklāts par vēsturiskajiem notikumiem, kas savulaik risinājušies Latvijā un pasaulē... Esmu no sirds pateicīgs arī saviem Kanadas radiem, ka šobrīd varu darīt to darbu, kas man uzticēts. 

 

Par Zemessardzi.

 

Esmu tiešām lepns un gandarīts! Esmu apmeklējis visus 18 Latvijas Zemessardzes bataljonus un pārliecinājies, ka tas patriotisms un dedzīgums, ar kādu aizvadītajā gadsimtā 90. gadu sākumā Zemesssardze radās, ir pat ņēmies spēkā. Pašreiz aktīvi darbojas 8000 zemessargu, puse no viņiem ir jaunāki par 35 gadiem. ES kaujas grupas mācībās, kur mūsējie piedalījās, saņēmām daudz atzinības, pat izbrīnu, ka mūsu brīvprātīgie ir līdzvērtīgi profesionāļiem. Ņemot vērā, ka trūkst gan finanču resursu, gan instruktoru, jāteic – mūsējie dara gluži vai neiespējamo. Investēšana Zemesssardzē ir viena no mūsu turpmākā darba prioritātēm. Bet šobrīd vēlos izteikt lielu pateicību zemessargu ģimenēm un visiem, kas atbalsta! Tautas atbalsts ir ļoti svarīgs, un tajā var piedalīties ikviens – gan kā privātpersona, gan uzņēmējs (piemēram, piedāvājot īpašas labvēlības režīmu pakalpojumu saņemšanā militārpersonām un viņu ģimenēm).

 

Atcerēsimies, ka Zemessardze darbojas uz brīvprātības principiem, mācības notiek galvenokārt brīvdienās, tātad – prom no ģimenes. Visās attīstītās valstīs tiek domāts par sociālo atbalstu to cilvēku ģimenēm, kas savu dzīvi nolēmuši veltīt savas valsts aizsardzībai un drošībai. Esmu pamanījis, ka Lielbritanijas aizsardzības ministrs pie svārku atloka piesprauž simbolisko magones ziedu kā apliecinājumu atbalstam un solidaritātei ar šiem cilvēkiem. Ar prieku izlasīju jūsu avīzēs, ka Zemessardzē aktīvi iesaistās jaunie cilvēki, kas Latvijā atgriezušies no mītnes zemēm. Un liels paldies jūsu autorei Ritai Laimai Bērziņai par rakstu seriju – arī tas ir nozīmīgs atbalsts Zemessardzei.

 

Vai Latvijā līdzīgi kā Lietuvā plānots ieviest obligāto kaŗadienestu? 

 

Nē, nav plānots, galvenokārt tāpēc, ka tam nepieciešami ļoti lieli resursi, kā financiālie, tā cilvēkresursi, kuŗu mums nav. Ir plānots palielināt profesionālo armiju līdz 6,5 tūkstošiem kaŗavīru, apmācīt 8 tūkstošus zemessargu un 3 tūkstošus rezerves kaŗavīru. Šobrīd mērķtiecīgi īstenojam šos konkrētos uzdevumus. 

 

 

UZZIŅAI 

Raimonds Bergmanis. Dzimis 1966. gada 25. jūlijā Pļaviņās. ● Absolvējis Rīgas Technisko universitāti un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, ieguvis divus maģistra gradus. ● Kā svarcēlājs supersmagsvaru katēgorijā desmit reizes izcīnījis Latvijas čempiona titulu, divdesmit vienu reizi labojis Latvijas rekordu; piedalījies piecās pasaules meistarsacīkstēs un trijās olimpiskajās spēlēs. ● Spēkavīru sacensībās Worlds Strongest Man trīs reizes izcīnījis trešo vietu, kā arī sasniedzis pasaules rekordu baļķa celšanā. ● Bijis Latvijas Olimpiešu kluba prezidents un viens no Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidentiem. ● Strādājis Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā, bijis Nacionālo bruņoto spēku kaŗavīrs. Ievēlēts 12. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. ● Kopš 2015. gada – Latvijas aizsardzības ministrs. ● Precējies ar Viktoriju Bergmani, ģimenē trīs bērni – Marta Barbara (20), Teodors (17) un Arnolds(10).