Sallijas Benfeldes saruna ar Eiropas Komisijas pārstāvības Latvijā vadītāju, ekonomikas zinātņu doktori, profesori Innu Šteinbuku. 11.03.2014
Eiropas Komisijai (EK) ir savas pārstāvības jeb vēstniecības visās 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, un savā ziņā EK pārstāvība Latvijā ir kā tilts starp valsts pārvaldi un Eiropas Komisiju. Pārstāvības uzdevums ir gan informēt EK par Latvijā notiekošo, gan informēt Latvijas sabiedrību par Eiropu un aktuālajiem jautājumiem, par kuŗiem tiek lemts ES.
Maijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kuŗās tiks ievēlēti astoņi deputāti no Latvijas, bet cilvēki bieži vaicā, ko var paveikt deputāti, jo visu taču lemj EK? Kāda ir deputātu loma EP, un cik daudz tie var ietekmēt EK darbu?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir jāpaskaidro, kāda ir funkciju sadale ES. EK ir izpildvara, tai ir likumdošanas iniciātīva. Tas nozīmē, ka tā var ierosināt likumus, direktīvas u.t.t. EK arī nodrošina likumu izpildes uzraudzību un ir atbildīga par budžetu, ko izstrādā un piedāvā EP apstiprināšanai. EP ir lēmējinstitūcija, tāpat kā Latvijā Saeima pieņem likumus, ko izstrādā valdība, EP pieņem vai nepieņem likumus, kuŗus izskatīšanai piedāvā EK. Tiesa, Eiropā lēmumu pieņemšanas process ir mazliet sarežģītāks: lēmumu pieņem ne tikai Eiroparlaments, bet arī Eiropadome un Eiropas Savienības Padome, kuŗas sastāvā ir valstu vadītāji un ministri. Piemēram, ja tiek piedāvāta kāda direktīva transporta jomā, tas nozīmē, ka tā jāapstiprina gan EP, gan visu dalībvalstu transporta ministriem. Eiroparlamenta loma ir ļoti svarīga. Protams, varam sacīt, ka Latvijai tajā ir ļoti maz pārstāvju un pēc vēlēšanām būs pat par vienu mazāk tikai astoņi. Taču tikpat labi var teikt, ka arī Vācijai būs tikai 96 deputāti arī viņiem nebūs vairākuma, jo kopumā tiks ievēlēts 751 deputāts. Savā ziņā Eiroparlamenta darbā var vilkt parallēles ar Latvijas Saeimas darbu, arī EP darbojas vairākas partijas un nozaŗu komitejas. Lēmumus iespējams panākt tikai vienojoties, un tas nozīmē, ka jābūt partneŗiem un domubiedriem, lai varētu aizstāvēt savas intereses. Tādēļ mūsu parlamentārieši strādā komandā, un no viņu prasmes veidot kontaktus un pārliecināt ir atkarīgs ļoti daudz.
Es gribētu aicināt visus mūsu sarunas lasītājus piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks 24. maijā. Tā ir ļoti nozīmīga diena, jo manā ieskatā no tā, kādi mums būs pārstāvji Eiropas Parlamentā, būs atkarīga Eiropas nākotne. Eiropas nākotne ir mūsu un jūsu rokās. Par iespējām balsot pa pastu, atrodoties ārzemēs, jāinteresējas Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Kā jūs domājat, kāds ir iemesls tam, ka tomēr bieži dzirdams uzskats - visu nosaka Eiropas Komisija?
Tas ir mīts. Tad jau varētu arī sacīt, ka Latvijā visu nosaka valdība, taču mēs zinām, ka visi lēmumi tiek pieņemti Saeimā. Pašlaik esmu EK pārstāvības Latvijā vadītāja, bet pirms tam strādāju EK, ES statistikas birojā Eurostat. Vadīju lielu direktorātu, tāpēc zinu, ka jebkuŗš lēmums jau sagatavošanas procesā tiek apspriests ar dalībvalstīm. Sagatavošanas un apspriežu process ir ļoti sarežģīts. Esmu bijusi lieciniece tam, ka vairākas iniciātīvas netika atbalstītas, jo valstis nebija varējušas savstarpēji vienoties, līdz ar to priekšlikumi netika virzīti tālāk. Ja vairākas valstis kādu dokumentu neatbalsta un neatbalstīs, tad ir skaidrs, ka nav jēgas turpināt tā virzīšanu EP. Taču, ja pret iniciātīvu ir tikai pāris valstu, tad tās tālāka virzīšana ir iespējama, lai arī tā var būt sarežģītāka un vēlamā rezultāta panākšana var ieilgt.
Gribu arī paskaidrot, ka Eiropā ne EP, ne EK nevar lemt par jebkuŗu jautājumu. Ir lietas, kuŗu risināšanu dalībvalstis ir deleģējušas EK, piemēram, fiskālās disciplīnas likums, digitālizācija un vienotais tirgus. Taču tikai dalībvalstu ziņā paliek tas, cik liela būs minimālā alga vai pensijas apjoms, kā tiks risināti veselības apdrošināšanas jautājumi. Man bieži jautā, kad mūsu dzīves līmenis tuvināsies ES vidējam dzīves līmenim un ko ES dara, lai to nodrošinātu. Atbildu, ka tiešā veidā ES to nevar izdarīt, nevar pateikt lūk, rīt jums darba alga būs tāda, kāda ir vidējā alga Eiropā. Eiropa var palīdzēt pastarpināti, ar dažādu instrumentu palīdzību, piemēram, ar Eiropas fondu līdzekļiem veicināt Latvijas dzīves līmeņa tuvināšanos Eiropas līmenim.
Pēdējo nedēļu laikā daudzi Latvijā ir pārsteigti, pat neapmierināti ar to, cik lēni un negribīgi ES rīkojas saistībā ar Ukrainas Krievijas konfliktu. Izskatās, ka ASV rīkojas daudz uzņēmīgāk un noteiktāk, bet ES tikai runā un runā, un EK neko daudz nedara. Kā jūs to komentētu?
Nevar teikt, ka Eiropa neko nedara. EK un Eiropa atbalsta Ukrainu jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma. Ukrainā grantu un subsidiju veidā aizgājušajos gados ir ieguldīti 2,5 miljardi eiro, nemaz nerunājot par kreditiem ar izdevīgiem nosacījumiem. Protams, arī tagad EK mēģina sniegt Ukrainai zināmu palīdzību. Nesen tika pieņemts lēmums piešķirt Ukrainai 11 miljardus eiro, bet ir jāsaprot, kāda būs programma, lai stabilizētu šobrīd katastrofālā stāvoklī nonākušo Ukrainas ekonomiku. Tā ir milzīga nauda, kas tiks ņemta no ES pilsoņu makiem. Eiropa arī sadarbosies ar Starptautisko Valūtas fondu, kad tiks izstrādāti noteikumi kārtējo aizdevumu sniegšanai. Bez tiešās palīdzības ES izskata iespējas piemērot dažādas sankcijas personām, kas vainojamas vardarbībā Ukrainā. Zināmas sankcijas jau ir ieviestas. Bijušajām 18 Ukrainas amatpersonām Eiropā ir iesaldēti finanču līdzekļi. Tomēr nemainīgi ir tas, ka EK ir ļoti liela nozīme diplomātiskajās sarunās gan ar Ukrainu, gan ar Krieviju.
Ir notikusi ES Ārlietu padomes ārkārtas sēde, ārkārtas Eiropadomes galotņu apspriede (samits), pēc kuŗas ES nolēma neturpināt sarunas ar Krieviju par iespējamu bezvīzu režīmu. EK un Eiropa cenšas panākt problēmas risinājumu miera ceļā, Eiropa ir par nedalāmu Ukrainu un par to, ka katrai valstij vajag respektēt starptautiskās tiesības un normas. Ko vēl Eiropa var izdarīt? Nav noslēpums, ka daudzas Eiropas valstis ir vairāk vai mazāk atkarīgas no Krievijas gāzes. Kamēr nav atrasti alternātīvi gāzes piegādes avoti, ir grūti runāt par jebkādām tiešām efektīvām sankcijām. Taču, ja ASV spēs nodrošināt gāzes vada izbūvi no valsts ziemeļu daļas uz Eiropu, tas būtiski mazinās ES atkarību no Krievijas gāzes adatas. Tomēr es gribu uzsvērt, ka diplomātiskās pūles un jau ieviestās sankcijas ir ietekmējušas situāciju Krievijas finanču tirgi jau ir reaģējuši, rubļa vērtība krītas, tāpat krītas Krievijas lielo uzņēmumu akciju vērtība, savukārt eiro un dolara vērtība kāpj. Ja nebūtu signālu no Eiropas un ASV puses, nedomāju, ka finanču tirgos būtu vērojama tik strauja reakcija.
Notikumi Ukrainā ir saasinājuši jautājumu par Krievijas polītikas propagandu un atklātiem meliem Latvijas televīzijas kanāļos. Ir izskanējuši priekšlikumi vismaz daļējā valsts īpašumā esošajam Lattelecom pārtraukt Krievijas kanāļu retranslāciju. Šī propaganda ietekmē daļu mūsu valsts iedzīvotāju, kuŗi sazinās pārsvarā krievu valodā. Vai, jūsuprāt, vārda brīvību var daļēji ierobežot mūsu valsts drošības labad?
Šim jautājumam ir divi aspekti. Es personiski domāju, ka vārda brīvība ir neatņemama cilvēka tiesību norma. Atceros, ka padomju laikos, kad gandrīz viss bija aizliegts, mēs atradām iespējas lasīt aizliegto literātūru un uzgājām veidu, kā klausīties Amerikas Balsi, BBC vai Brīvību. Mūsu laikos tādu iespēju ir daudz vairāk. Domāju, ka ar aizliegumiem ir grūti panākt vēlamo rezultātu, jo ir pieejams tīmeklis, satelīti, un galu galā cilvēks sadzirdēs to, ko gribēs dzirdēt.
Cits aspekts, ja mēs runājam par Latviju, diemžēl ir tas, ka mūsu sabiedrība ir sadalījusies atkarībā no tā, kuŗā informācijas telpā cilvēki dzīvo. Ir liela cilvēku grupa, kas dzīvo Krievijas informātīvajā telpā. Tas ir sarežģīts jautājums, kādā veidā motīvēt Latvijas iedzīvotājus neatkarīgi no etniskās vai valodas piederības izmantot dažādus informācijas avotus. Manuprāt, motīvāciju vajag audzināt, sākot no bērnudārza, skolas, lai katram cilvēkam būtu vēlme domāt, salīdzināt faktus un argumentus un pašam secināt. Galvenais, lai cilvēki saprastu, ka ne viss, kas ir rakstīts vai pateikts plašsaziņas līdzekļos, ir absolūta patiesība.
Interviju visā garumā var izlasīt pērkot laikraksta Brīvā Latvija digitālo versiju
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
