EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Uzbrukums sabiedriskajiem medijiem Latvijâ turpinâs
107238
Foto: Ieva Leiniða/LETA

Sallija Benfelde    16.07.2019

 

 

Par vçlmi ierobeþot Latvijâ sabiedriskos medijus jau rakstîts ne reizi vien. Politiíi lîdz ðim nav vçlçjuðies ar likumu palîdzîbu nodroðinât stabilu un pietiekamu finansçjumu, turklât Nacionâlo elektrisko plaðsaziòas padome (NEPLP) ir kïuvusi par labu ieroci tiem, kuri labprât redzçtu kuslus un nevarîgus sabiedriskos medijus. NEPLP ievçl Saeima un tajâ pârstâvçtâs partijas parasti klusiòâm vienojas, kuru no izvirzîtajiem kandidâtiem ievçlçt pçc principa – mçs vçlçsim par jûsçjo, ja jûs novçlçsiet par mûsçjo.

 

Ðogad NEPLP pçkðòi atlaida Latvijas Televîzijas (LTV) divus valdes locekïus ( no kuriem viens bija arî LTV valdes priekðsçdçtâjs), un sakarîgs skaidrojums tam tâ arî netika sniegts. Konkursâ uzvarçja personas, kuru iecelðana izraisîja ðoku un neizpratni, un sabiedrîbas un þurnâlistu kopîgâ spiediena dçï abi jaunieceltie LTV vadîtâji, darbu tâ arî nesâkuði, 8. aprîlî paði atkâpâs. NEPLP mainîja LTV statûtus un valdç tagad strâdâ un to vada tikai viens cilvçks, kurð netika atlaists. LTV kaut kâ turas, lai gan notiek algu samazinâðana – iespçjams, þurnâlisti vçl nav aizgâjuði tâdçï, ka vadîbas attieksme nav naidîga un ðobrîd neizskatâs, ka tiek darîts viss, lai LTV „noþòaugtu”. 

 

Citâdi ir ar Latvijas Radio (LR). 10. jûlijâ LR Ziòu dienests atklâtâ vçstulç izteica neuzticîbu Latvijas Radio valdei un pieprasîja tâs atkâpðanos vai atlaiðanu. Ziòu dienesta galvenie iebildumi ir:

 

• Kopð pagâjuðâ gada Ziòu dienestu pametuði astoòi profesionâli þurnâlisti. Korespondentu slodze ir vismaz ceturtdaïu virs normas.

• Algu palielinâðanas vietâ – samazinâts saturs, likvidçta ðtata vieta un piedâvâjums atteikties no nakts ziòâm.

• Norâda uz Ziòu dienesta novâjinâðanu un centieniem panâkt darbiniekiem nelabvçlîgas izmaiòas koplîgumâ.

• Pauþ baþas par izrçíinâðanos ar Ziòu dienesta vadîtâju; apðaubâma korespondentu darba kontrole.

 

“Paðreizçjâs Latvijas Radio vadîbas bezdarbîba un apzinâta rîcîba liecina, ka tâs interesçs nav spçcîgs un neatkarîgs sabiedriskais radio kâ neatòemama demokrâtijas sastâvdaïa. Vçl vairâk – kopð paðreizçjâs valdes darba sâkuma Latvijas Radio vadîba ir ne tikai pieïâvusi bûtisku Ziòu dienesta novâjinâðanu, bet pat apzinâti rîkojusies kaitnieciski, graujot Ziòu dienestu, no kura vistieðâk un visvairâk Latvijas Radio ir atkarîga sabiedrîbas informçtîba un droðîba,” rakstîts atklâtajâ vçstulç. Ðokçjoðas ir arî izmaiòas, ko valde gada sâkumâ gribçja panâkt koplîgumâ – koplîgums paðlaik esot vienîgâ stabilâ sociâlâ garantija, kâ arî tas nodroðina stipru arodbiedrîbu. Tâ izmaiòâs bija iecerçts iekïaut punktu, kas paredz visu koplîgumâ paredzçto labumu atòemðanu darbiniekiem gadîjumâ, ja valdes dçï Latvijas Radio ir strâdâjis ar zaudçjumiem.

 

Valde, protams, negrasâs atkâpties, bet NEPLP priekðsçdçtâjas vietnieks Ivars Âboliòð publiski pauda, ka valde strâdâ ïoti labi. Savukârt jaunieceltais kultûras ministrs, ko izvirzîja Nacionâlâ apvienîba (NA), saka, ka abâm pusçm jâsçþas pie sarunu galda. 15. jûlijâ tapa zinâms, ka LR valde izplatîjusi atklâto vçstuli, kas adresçta valsts augstâkajâm amatpersonâm, norâdot uz finanðu un cilvçkresursu krîzi sabiedriskajâ medijâ. Tâpat valde prasa  steidzamîbas kârtîbâ pieðíirt valsts budþeta lîdzekïus atalgojumam 100 tûkstoðu eiro apmçrâ jau ðim gadam un 996 760 eiro nâkamajam gadam.

 

Varçtu teikt – nobijâs un tagad mçìina glâbt savu âdu, tagad viss ir politiíu rokâs, jo naudu var pieðíirt tikai viòi. Tomçr tas nav tik vienkârði, kâ varçtu likties.

 

Pirmkârt, jâjautâ, vai bija vajadzîga neuzticîbas izteikðana, lai valde pamanîtu krîzi sabiedriskajâ medijâ, kuru vada? Otrkârt, joprojâm jautâjums ir, vai valde saprot, kâda ir atðíirîba starp mediju un jebkuru citu uzòçmumu un vai grib saprast, ar ko atðíiras sabiedriskais medijs no komercmedija? Treðkârt, vai krîze ir izveidojusies tâdçï, ka valde automâtiski izpilda NEPLP vçlmes, rîkojoties kâ armijâ, kur pavçles netiek apspriestas, bet tiek izpildîtas? Vai krîzes cçlonis ir NEPLP un aiz tâ stâvoðâs partijas?

 

NEPLP ðobrîd vçl paliek tâds pats, likumi tâ patvaïu neierobeþo, bet likumu izmaiòâm Saeima ir lçna un negribîga. Valdîba naudu varbût atrastu, lai gan budþets, kâ zinâms, nav bezizmçra, bet par to bûs jâbalso Saeimai. Kad tas notiks un vai vispâr notiks?

 

Par to, cik labi ar mediju palîdzîbu var manipulçt ar cilvçku prâtiem, liecina tirgus un sabiedriskâs domas pçtîjumu centra SKDS pçtîjums ðogad, kas râda, ka uz jautâjumu, cik apmierinâti cilvçki ir apmierinâti ar Rîgas paðvaldîbas darbu kopumâ. Pçtîjums ir detalizçts, tajâ ir daudz jautâjumu un atbilþu, ir atbilþu salîdzinâjums, sâkot no 2007. gada. Pçc iepazîðanâs ar pçtîjumu un neiedziïinoties visâs detaïâs, var teikt, ka cilvçku prâti pieder tiem, kam pieder mediji.

 

Izrâdâs, ðogad 57procenti kopumâ ir apmierinâti ar Rîgas paðvaldîbas darbu (41,7 procenti drîzâk apmierinâti, 9,4 procenti ïoti apmierinâti), bet  37 procenti kopumâ ir neapmierinâti (25,3 procenti drîzâk neapmierinâti, 11,4 procenti ïoti neapmierinâti). Pârçjiem uz ðo jautâjumu ir bijis grûti atbildçt. Ja salîdzina aptauju datus daþâdos gados, tad, piemçram, 2015. gadâ ïoti apmierinâti ar Rîgas paðvaldîbas darbu bija 19, 7, bet drîzâk apmierinâti bija 56 procenti Rîgas iedzîvotâju. Tâtad kopumâ apmierinâti bija 76 procenti iedzîvotâju! Ïoti neapmierinâti bija vien 2,9 procenti iedzîvotâju. Ðie râdîtâji sâkuði mainîties, palielinoties neapmierinâto skaitam vien pçdçjos divos gados. Vai tieðâm  Nila Uðakova „valdîðanas” laika apogejâ dzîve Rîgâ visos râdîtâjos bija tik laba? Un kas pçkðòi ir mainîjies?

 

Atbilde ir vienkârða – savas „valdîðanas” gados Uðakovs ir ieguldîjis daudzus miljonus sevi slavinoðos medijos gan presç, gan internetâ, ir arî izveidojis interneta platformas, kuru vienîgais uzdevums ir bijis iestâstît iedzîvotâjiem, ka viss ir tik labi, ka labâk vairs nevar bût. Arî ar latvieðu valodâ rakstoðiem medijiem ir slçgti milzîgi reklâmas lîgumi. Protams, ðajos lîgumos nav rakstîts, ka jâslavç Uðakovs un partija „Saskaòa”, formâli tâs ir daþâdas izklaides un kultûras pasâkumu reklâmas vai reklâmas raksti un tml. Ir tikuði piesaistîti arî ârvalstu sabiedrisko attiecîbu un reklâmas speciâlisti, aizsedzoties ar vajadzîbu popularizçt Rîgu ârvalstîs. Patiesîbâ milzîga visu Rîgas iedzîvotâju nodokïu nauda nelikumîgi tika maksâta par vienas partijas un tâs lîdera reklâmu.

 

Rîgas paðvaldîbas darba vçrtçjums sâcis mainîties ne tikai tâpçc, ka tiesîbsargâjoðâs iestâdes sâkuðas izmeklçðanu saistîbâ ar korupciju, kukuïoðanu un daudziem likumu pârkâpumiem Rîgas paðvaldîbâ, un iedzîvotâji to ir uzzinâjuði. Neapmierinâtîba pieaugusi arî ne tikai tâdçï, ka pilsçtas infrastruktûra pamazâm novesta tik tâlu, ka to vairs nevar nejust un nepamanît. 

 

Sâkoties kriminâlprocesiem,  nodokïu naudas straume mediju un reklâmas virzienâ ir apsîkusi, masîvâ „smadzeòu skaloðana” ir pierimusi. 

 

Sabiedrisko mediju uzdevums ir nevis „smadzeòu skaloðana”, bet gan patiesi fakti, daþâdi viedokïi un  iespçja salîdzinât, domât un vçrtçt. Protams, tas bieþi vien daudzus kaitina, ja sabiedriskie mediji nerunâ to, ko viòiem gribçtos dzirdçt, neslavç tos, kurus klausîtâjam vai skatîtâjam gribçtos. Tomçr sabiedriskie mediji ir demokrâtijas balsts un sargsuns. Un tiem ir vajadzîgs sabiedrîbas atbalsts un sapratne.

 


 

Atpakaï


Apskatît komentârus (0)



atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:

JÛSU KOMENTÂRS:


Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA