Svētki Luksemburgas latviešiem
   21.12.2012

Divu dienu laikā mazajai Luksemburgas latviešu kopienai (esam ap 400) notika īpaši svētki. Gadu gaitā daudzi lasītāji ir iepazinušies ar Luksemburgas folkloras kopas “Dzērves” dzīvi. Neticami, bet pagājuši jau pieci gadi kopš tās dibināšanās 2007. gadā. Šai laikā “Dzērves” ir piedalījušās Dziesmu svētkos un Baltica Latvijā, kā arī uzstājušās Luksemburgas un kaimiņvalstu – Vācijas, Francijas un Beļģijas -  sarīkojumos. Lai lielais darbs nepazustu, šovasar „Dzērves” Madonas pusē ieskaņoja savu kompaktdisku - “Dzērves kāsī”. Diskā skan 17 latviešu tautasdziesmas, dalībniekiem dziedot, koklējot, stabulējot un pat bungojot. Katrai dziesmai ir savs vienreizīgs skanējums.

Starp dažām dziesmām dzirdamas īsas sarunas ar jaunākajiem kopas dalībniekiem, no kuŗiem es, piemēram, uzzināju, ka dzērves ēdot zemenes! Tas viss skan dabiski un mīļi, jo mazie bērni ir iejutušies latviešu folkloras būtībā un aktīvi piedalās visās tradīcijās. Pašlaik kopai ir apmēram 28 dalībnieki. „Dzērves” apliecina, ka latviešu folklora var dzīvot un attīstīties arī ārpus Latvijas. Īpaši interesanta ir dziesma “Ak, žīds”, jo šajā pašā melodijā skan luksemburdziešu dziesma “De Schmatt” un „Dzērves” to dzied gan latviski, gan luksemburdziski. Šo dziesmu „Dzērves” nodziedāja diska atvēršanas vakarā, kuŗā piedalījās arī Latvijai goda konsuls Anrijs Dīdrichs, izsakot gandarījumu par šīs kopas izaugsmi samērā īsā laikā. Ja interesē iegādāties disku, to var darīt, sazinoties ar kopas “Dzērves” vadītāju Aigu Orzechovsku - [email protected]

Trešdienas vakars svinīgi pavadīts, bet ceturtdienas vakarā bija jāpošas uz jaunizveidotā Luksemburgas latviešu koŗa eglīti. Korī esam apmēram tikpat daudz kā „Dzērvēs”, taču uzstāšanās pieredze ir krietni mazāka. Nosaukuma korim arī vēl nav, jo izvēlētais nosaukums, izrādās, jau bija “aizņemts”, un nu jāsāk balsošana par nosaukumu no jauna. Koris pirmo reizi sanāca šā gada septembrī, bet doma par kori jau virmojusi gaisā vairākus gadus, taču tagad daudzi iedvesmojušies dziedāt nākamā gada Dziesmu svētkos. Bet nebija diriģenta. Visādi gudrojām. Mēģināt apvienoties ar Briseles kori? Tomēr mēģinājumu jautājums ir pārāk sarežģīts, jo ceļš uz Briseli ilgst apmēram trīs stundas. Mācīties no Austrālijas un veidot virtuālu kori? Tomēr diriģents ir  vajadzīgs.

Un te mums pēkšņi notika brīnums! Luksemburgā ar savu vīru un meitiņu ieradās Jūlija Norvele, diriģente no Latvijas! Turklāt viss notika apbrīnojami ātri, un koris sāka veidoties, gan ar sarežģījumiem, jo nebija telpu mēģinājumiem. No sākuma mēģinājumi notika mājās pie kāda korista. Te gan jāpiemetina - labi, ka mūsu latvju zeltenes ir tik skaistas un ietekmīgas, jo bez viņu vīriem – nelatviešiem, vīru rindas būtu ļoti retas. Koristu pieredze ir visai raiba. Dažs labs ir dziedājis Latvijas koŗos, pat korī “Kamēr”, viens Austrālijas korī.... Citi nekad nav dziedājuši latviešu korī, turklāt latviešu valodu mācās, bet nepārzina. Mēģinājumi ir tīrā bauda! Koristi dzied ar lielu atdevu, ātri iemācās, un brīžiem jau sāk skanēt tīri labi.

Tā nu 13. decembrī bija pienācis brīdis pirmo reizi “iziet tautās”. Uz koŗa eglīti sanāca ģimenes, radi, draugi, – mums bija jāparāda, ko pirmdienas un ceturtdienas vakaros bijām mācījušies. Īsajā koncertā dziedājām astoņas dziesmas, tostarp arī Jāzepa Vītola “Gaismas pili”. Ziemsvētku dziesma “Klusa nakts” skanēja visās mūsu mēģinājumu darba valodās – vācu, angļu, franču un latviešu! Lai gan paši apzināmies, ka vietumis skanējums sašūpojās, varējām būt gandarīti, ka pirmais solis ir sperts. Janvārī atsāksies mēģinājumi, un tad jāsagatavo īss video ieraksts Dziesmu svētku rīkotājiem, lai apliecinātu savas spējas iemācīties Dziesmu svētku repertuāru.

Lai gan vakarā, kad rakstu šīs rindiņas, aiz loga līst un ārā ir silts – 6 gradi, varu apliecināt, ka arī Luksemburgā esam jau piedzīvojuši kārtīgu sniegu un puteni. Nav šaubu, ka Ziemas saulgrieži tuvojas un līdz ar to īpašais gadalaiks, kad cilvēki pārdomā aizgājušā gadā paveikto un apņemas nākotnē veikt kaut ko vairāk!

Arī jums, katram lasītājam, novēlu gaišus Ziemsvētkus un veselību un laimi 2013. gadā!

Valda Liepiņa