EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Maigā vara ar stingro roku
40751

   09.12.2013

Sallija Benfelde

Maigā vara ar stingro roku

 

Kā zināms, pēdējos gados, runājot par Krievijas ārpolītiku, tiek lietots jēdziens „maigā vara” jeb soft power, ar to saprotot it kā nemanāmu, bieži vien dažādos kultūras un izglītības notikumos paslēptu ietekmes palielināšanu. Patiesībā varētu teikt pavisam tieši – Latvijā, piemēram, tiek radīta sava veida „piektā kolonna”. Šis apzīmējums radās Spānijas pilsoņu kaŗa laikā, kad radio pārraidē tika paziņots – Madridei no dažādām pusēm tuvojas četras nacionālistu armijas kolonnas, bet "piektā kolonna" jau darbojas pilsētā, ar to domājot nacionālistu aģentus un atbalstītājus. Arī Otrā pasaules kaŗa laikā šo vārdu salikumu lietoja, lai apzīmētu pretinieka aģentus savā valstī vai frontes aizmugurē.

Šodien Latvijā bieži vien cilvēki, kas darbojas šajā „piektajā kolonnā”, paši to nesaprot, jo veikli tiek izmantota iedzīvotāju neapmierinātība ar mūsu valsts ekonomisko situāciju, varas atsvešinātību, korupciju un daudzām citām neatrisinātām problēmām visās nozarēs.

Pēc Zolitūdes traģēdijas radās baumu vilnis, kas tā īsti nav norimis vēl šodien. Nepārtraukti tika uzkurināta neapmierinātība ar to, ka nav pieņemta palīdzība no Krievijas, lai gan palīdzību piedāvāja daudzas valstis, ne tikai Krievija, bet neviens nejautāja, kāpēc palīdzību nepieņēma no ASV, Vācijas, Francijas, Polijas.

Pēc traģēdijas, kad atkāpās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Rīgas domes priekšsēdis Nils Ušakovs paziņoja, ka Rīgas dome gan par notikušo  nav atbildīga, bet, kad pie rātsnama notika pikets ar prasību Ušakovam atkāpties, aši tika organizēts pretpikets pilsētas galvas aizstāvībai. Protams, ir skaidrs, ka galvaspilsētas vadītāji glābj savu ādu. Rīgas domes priekšsēža vietniekam Andrim Amerikam ideoloģija nudien  ir sveša un nevajadzīga materija, viņu interesē dažādi darījumi, no kuŗiem atlec labums gan partijai, gan tās vadoņiem. Rīgas pilsētas galva jau ir paziņojis, ka Zolitūdes traģēdijā vainojama... eiro ieviešana! Tīmekļa portālos Ušakovs izteicies,ka traģēdija ir cena valsts polītiskajiem mērķiem, tostarp eiro ieviešanai.

 Savukārt Iļja Gerčikovs, akciju sabiedrības „Dzintars” valdes priekšsēdis, ir nācis klajā ar atklātu vēstuli Valsts prezidentam, kuŗas galvenā doma ir šāda: Saeima jāatlaiž, un referendumam jālemj par Latvijas polītiskās sistēmas maiņu, jo pretējā gadījumā valsts sabruks. Protams, visās nebūšanās tiek vainota Eiropa un polītiķi, kuŗi izvēlējušies Eiropas ceļu, aizmirstot, ka pašmāju bāleliņi pavirši dara savu darbu, negrib uzņemties atbildību un nodarbojas ar korupciju.

 Runas par polītiskās sistēmas maiņu, tuvojoties vēlēšanām, skan aizvien biežāk, ar to tiek domāta prezidentālas republikas veidošana, kuŗā prezidents sastādītu valdību, izvēloties ministrus, apstiprinātu to un arī atlaistu, ja kaut kas nepatiktu. Jau tagad, jaunas valdības veidošanas sarunās, prezidents sola rīkoties tā, it kā Satversme jau būtu mainīta. Nešaubos, ka Prezidents nevēl ļaunu Latvijai, kaut arī Krievija viņam mīļa un tas, ka Latvijas jaunieši piedalās Krievijā rīkotās militārās nometnēs, viņam šķiet tīri labs pasākums.  Protams, aiz prezidenta stāv Zaļo un Zemnieku savienība, no kuŗas viņu ievēlēja Saeimā un kuŗas patiesais „īpašnieks” ir Aivars Lembergs. Protams, Lembergs raujas pie varas kontroles svirām un viņam ir gluži vienalga - Krievija vai Eiropa, Amerika vai Ķīna, ja vien darīšanas var kārtot sev izdevīgā stilā un naudiņa plūst paša kabatās.

Gaidāmā eiro valūta tracina daudzus tā dēvētos oligarchus, polītiķus un uzņēmējus, kuŗi ļoti negrib, lai Latvija vēl vairāk iekļautos Eiropas Savienībā. Manuprāt, būtu aplam domāt, ka prezidents vai Aivars Lembergs ir Krievijas aģenti, – patiesībā viņi ir savu vajadzību, vēlmju un izpratnes gūstekņi un viņus var it labi izmantot pret Latviju, mudinot piepildīt savus savtīgos sapņus. Arī tie, kuŗus mēdzam dēvēt par „parastajiem cilvēkiem”, lielākoties nav mūsu zemes ienaidnieki, – viņiem ir grūti, viņi nesaprot, kas notiek, un  viņi ir gatavi atbalstīt katru, kas piedāvā bezmaksas braukšanas biļeti vai kādu citu labumiņu.

Parallēli labumiņiem, ko pasniedz Rīgas dome, un varas iespējām, ko iesaka prezidenta draugi, Latvijā notiek rūpīgs, nepārtraukts darbs ar krievu valodā runājošiem jauniešiem. Kultūras sarīkojumi, mācību grāmatas krievu valodā ar visai savdabīgu vēstures atstāstu, militārās nometnes Krievijā – tas viss ir „maigās varas” darbs. Tiesa gan, „maigajai varai” ir ļoti stingra roka, un to labi var redzēt Ukrainā, kuŗas prezidents Janukovičs nupat pārdevis Ukrainu Krievijai par Putina solījumu pazemināt gāzes cenu. Ukraina pašlaik ir atteikusies parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, bet iekļausies Krievijas veidotajā Muitas savienībā. Ukrainā sākušies plaša mēroga nemieri, kas draud pāraugt pilsoņu kaŗā, jo liela daļa valsts iedzīvotāju vēlas Ukrainas tuvināšanos Eiropas Savienībai. Prokrieviski noskaņotie parlamenta deputāti jau runā, ka Krievijai vajadzētu nākt palīgā un ievest savu armiju.

Neapšaubāmi, Latvijā mēs esam tālu no tādas situācijas kaut vai tāpēc, ka esam NATO un Eiropas Savienībā, bet  Krievijas „maigās varas” stingro roku nedrīkst aizmirst nekad.


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA