EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Latīņamerika: bezgala vardarbība un pieviltas cerības
102987
Foto: AFP/SCANPIX

   06.11.2018

 

 

Varenā Rio Grande (Lielā upe) atdala ASV no Meksikas. Upes ziemeļkrastā atrodas EL Paso – pilsēta Teksasas pavalstī. Pretim tai ‒ upes dienvidkrastā – Meksikas karogs plīvo pār pilsētu ar daiļskanīgu nosaukumu – Siudad-Huares. Te satiekas, var teikt, divas pasaules: no El Paso līdz pat Arktikai – ASV un Kanada ir valstis – īpaši pirmā – ar saviem trūkumiem, bet abas, jāteic, sakārtotas: darbojas tiesas, parlamenti ir būtisks atsvars (balance) izpildvarai, valda preses brīvība, ir kam sūdzēties, problēmas tiek kārtotas saskaņā ar likumu. Vai nu te nopelns ir t.s. protestantiskai darba ētikai, kas raksturīga Ziemeļamerikai un Eiropas ziemeļvalstīm, nezinu. Varbūt…

 

Bet upes dienvidkrastā Siudad-Huares sirgst ar klaju varmācību, noziedzības rekordu, narkotirgoņu bandu savstarpējām apšaudēm. Elle! Un tamlīdzīgas negātīvas parādības diemžēl raksturo visu Latīņameriku – no Meksikas līdz pat Ugunszemei, kur Arģentīna un Čīle "raugās" uz tuvo Antarktidu.

 

No mazās Hondurasas, kur valda nežēlīgs režīms, kur plosās bads un siro kriminālas bandas, dažu cilvēktiesību aizstāvju grupu ierosmē kādi 5000 izmisuši vīrieši, sievietes un bērni kājām (!) devās gājienā – trekā uz ziemeļiem ar mērķi sasniegt Savienoto Valstu robežu un nevis lūgt, bet prasīt patvērumu, "lai mūsu bērniem būtu nākotnē". Sasnieguši Meksiku, šie 5000 noraidīja vietējo varas iestāžu piedāvājumu – provizoriski apmesties kādā provinces pilsētā, kur būs mitekļi un darbs. "Nē, tikai uz Ameriku (ASV), skanēja atbilde. Un ASV prezidents Donalds Tramps, kas burtiski apsēsts ar bailēm no migrantiem, steidza nosūtīt 5000 kaŗavīrus, robežsargus un kārtībniekus uz to robežas posmu, kuŗu vēlas sasniegt šis treks. Šaut uz migrantiem likums neļauj, bet iebiedēt un uz visiem laikiem atirdināt no "infiltrācijas" – tas ir reāli.

 

Brazīlijā ir Latīņamerikas lielākā un potenciāli bagātākā valsts ar kolosāliem dabas resursiem un izredzēm uz augšupeju vismaz līdzīgi Indijai..\ Bet arī te jūtams Latīņamerikas lāsts – briesmīgi sociāli kontrasti neizskaužama korupcija, rūdītu un arī nepilngadīgu noziedznieku bandas. "Strādnieku šķiras lolojums" – prezidents Lula par korupciju sēž, ja nemaldos, cietumā, prezidente Russefa arī izgāzās, un tagad prezidenta vēlēšanās pārsteidzoši uzvarēja līdz tam maz pazīstamais Žairs Bolsonaru – populists, labējs radikālis, kas sola apklusināt visādus kreisos jaucējus un ar "dzelzs dūri" ieviest kārtību. Vērotāji spriež, ka policijas specvienības, kuŗas Bolsonaru metīs kaujā pret noziedzību, ar savu nežēlību prasīs vēl vairāk upuru. Zīmīgi, ka jaunais prezidents ir Trampa fans un jūt rakstura tuvumu.

 

Latīņamerika laiku pa laikam uzrodas vīri, kuŗi solās glābt pazemoto tautu kaut kāda sociālisma vārdā, piesaucot leģendāro Simonu Bolivaru un Marksu ar Ļeņinu. Venecuēlā par tādu darba laužu glābēju uzmetās Hugo Čavess, pēc viņa nāves sekoja Maduro, un tagad tur plosās bads un slimības, jo veselības aprūpe sabruka. Izmisušu bēgļu masas laužas uz Venecuēlas kaimiņvalstīm, kuŗas ar šo pieplūdumu netiek galā. Nikaragvā par cīnītāju pret diktatūru savulaik uzmetas merksists Daniels Ortega, un viņa "tautas vara" vilināja kreisus polittūristus no rietumvalstīm. Pēc raibām peripetijām Nikaragvā jau nosirmojušais Ortega atkal ir prezidents un kopā ar sievu iedibinājis despotiju, kur no kreisuma  nav ne smakas.

 

Peru, Arģentīnā, Kolumbijā apvērsumi mijas ar soda ekspedīcijām, cilvēki "pazūd bez vēsts" – skumji. Tas ir Latīņamerikas lāsts – vai vēsturiski determinēts? Zīmīgi, ka negātīvie jēdzieni "hunta" un "banānu republika" nāk no turienes…


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA