FRANKS GORDONS 07.08.2018
19. jûlijâ Izraçlas parlaments ar 62 pret 55 balsîm (no 120) pieòçma jaunu pamatlikumu, kuºâ teikts, ka Izraçla ir jûdu (þîdu, ebrçju, Jewish, yehudi) tautas nacionâlâ valsts.
Iekams sîkâk pakavçties pie ðî gan iekðzemç, gan ârzemçs intensîvi un emocionâli kritizçtâ likuma, vçrts atgâdinât ðâdus faktus: ANO Kopsapulce 1947. gada 29. novembrî pieòçma rezolûciju, kuºâ teikts, ka Palestîna – Lielbritanijas mandâta territorija – sadalâma divas valstîs – jûdu (Jewish) un arabu. Ðai territorijâ – starp Vidusjûru un Jordânas upi mîtoðie arabi (tad vçl nebija îpaða jçdziena – palestînieði) un apkârtçjas arabu valstis – Çìipte, Transjordanija, Sîrija, Libâna – ðo rezolûciju katçgoriski noraidîja, jo nevçlçjas paciest ðai territorijâ jûdu valstisko veidojumu jebkurâ lielumâ un tûdaï – vçl pirms jûdu valsts neatkarîbas proklamçðanas 1948. gada 14. maijâ – pieteica tai kaºu ar nolûku to iznîcinât.
Ðo kaºu viòi zaudçja, un Neatkarîbas deklarâcijâ, ko Davids Ben-Gurions – var teikt, "nâcijas tçvs" nolasîja 1948. gada 14. maijâ, teikts, ka, pamatojoties uz jûdu tautas dabiskajâm un vçsturiskajâm tiesîbâm uz savu valsti, kas atzîtas ANO Kopsapulces rezolûcijâ, tiek proklamçta jûdu valsts – Medinat Yisrael (angliski – State of Israel).
Ðajâ deklarâcijâ visiem tâs iedzîvotâjiem, neatkarîgi no viòu tautîbas un ticîbas, uz pilnîgas vienlîdzîbas pamatiem tiek garantçtas sociâlâs un polîtiskâs tiesîbas reliìijas, valodas, izglîtîbas, kultûras jomâ.
Kopsavilkumâ tika apliecinâts, ka Izraçla ir demokratiska jûdu valsts.
Pçc 70 kaºu un sadursmju gadiem, kuºu pamatâ ir abu tautu – jûdu un arabu – vçstures izpratnes (naratîva) diametrâla nesakritîba, Izraçlas premjçrministram Benjaminam Netanjahu nav pieòemama palestînieðu paðpârvaldes prezidenta Mahmuda Abasa katçgoriska atteikðanas atzît, ka Izraçla ir jûdu valsts: tai esot jâbût "visu tâs pilsoòu" valstij, bez îpaða jûdiska rakstura. Taèu pats tâs nosaukums – Izraçla un nevis, teiksim, Izmaçla, izsaka tâs nacionâlo bûtîbu.
Izraçlas valdoðajai koalîcijai, kuºâ dominç labçjas un reliìiskas frakcijas, 19. jûlijâ izdevâs "dabût cauri" minçto jauno pamatlikumu. Likuma pirmais pants nosaka, ka "Izraçla ir jûdu tautas nacionâla valsts" un ka savâ nacionâlajâ valstî jûdu tauta îsteno savas dabiskâs, kultûrâlâs, reliìiskâs un vçsturiskâs tiesîbas uz paðnoteikðanos. Asu kritiku gan iekðzemç, gan ârzemçs iemantojis teikums: "Tiesîbas uz nacionâlu (!) paðnoteikðanos Izraçlâ ir vienîgi jûdu tautai" (piemetinâsim, ka arabu îpatsvars Izraçlas iedzîvotâju kopskaitâ ir apmçram 20 procenti).
Lîdz ðim Izraçlai bija divas oficiâlâs valodas – ivrits un arabu. Uz naudaszîmçm bija uzraksti abâs valodâs. Bet jaunais likums nosaka, ka Izraçlas oficiâlâ valoda ir ivrits, kamçr arabu valodai ir "îpaðs statuss". Ðis pants sacçla îstu saðutuma vçtru, bet te nu man kâ Latvijas apstâkïu pazinçjam ir jâpaskaidro: tagad, kad atskan protesti pret Izraçlas jûdu tiesîbâm uz savu nacionâlo valsti, oficiâlâ divvalodîba aktîvizç prasîbu par divkopienu valsti. Lai atceramies Latvijâ izgâzuðos referendumu par krievu kâ otru valsts valodu…
Bet te nu populârajâ ASV jûdu portâlâ tabletmag.com tiek citçts raksts, ko ietekmîgajâ amerikâòu laikrakstâ Wall Street Journal publicçjis Judþi Kontoroviès: viòð brînâs par saðutumu, ko izraisa jaunais Izraçlas pamatlikums, un norâda uz Latvijas konstitûciju, kur jau ievadâ deklarçta latvieðu nâcijas nelokâmâ griba dzîvot paðai savâ valstî un tâs neatòemamâs tiesîbas uz paðnoteikðanos, lai garantçtu latvieðu tautas, tâs valodas un kultûras pastâvçðanu cauri gadsimtiem.
Dieviò tçtiò, tâ taèu ir Latvijas Satversmes preambula, kuºas iniciâtors bija lieliskais latvieðu tiesîbnieks, prezidenta amata kandidâts Egils Levits (ar nelatvisko uzvârdu). Judþi Kontoroviès brînâs, kâpçc ðo tekstu nenosoda neviens, pat ne Latvijas etniskie krievi (îpatsvars 25 %).Te nu viòð gan maldâs: Saeimâ pret preambulu balsoja visa Saskaòas centra frakcija – 28 deputâti.
Valstsnâcija, paðnoteikðanâs... cik zîmîgas parallçles!
Atpakaï
Apskatît komentârus (0)