Juris Lorencs 12.10.2021

Padomju laikos pastāvēja vēl kāda visai dīvaina pētniecības nozare, kas pretendēja uz zinātnes nosaukumu - “kremlinoloģija” (kremlinology). Kā jau liecina pats nosaukums, tā mēģināja izdibināt Kremļa varas gaiteņu noslēpumus Lasīt vairāk ...

Kārlis Streips 12.10.2021

Pirmdien, 11. oktobrī, sākās Latvijas Ministru kabineta noteiktā ārkārtas situācija saistībā ar faktu, ka koronavīrusa Covid-19 pandēmija Latvijā atkal uzņēmusi pamatīgus apgriezienus. Par valdības plāniem ārkārtas situācijas kontekstā īsti laimīgs gan nav neviens. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 05.10.2021

Tātad kaimiņvalstī represijas tikai pastiprinās, un kaimiņš aiz mūsu robežām, Lukašenko ar saviem atbalstītājiem, kļūst aizvien bīstamāks un neprognozējamāks. To, kas notiks nākotnē, prognozēt grūti, bet neviens no pašlaik iespējamiem scenārijiem neizskatās labi ne baltkrieviem, ne arī kaimiņvalstīm. Ļoti iespējams, ka kādā brīdī Lukašenko aicina palīgā Putinu un viņa militāros spēkus, kuŗu vienības kaŗabazēs jau atrodas Baltkrievijā. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 05.10.2021

Patlaban Rīgā un Latvijā spriež arī par mākslu, turklāt visai augstos toņos. Iemesls ir mūra gleznojums (modernajā latviešu valodā to dēvē par “murāli”), kas augusta nogalē parādījās Rīgā, Tērbatas un Akas ielu stūrī, uz Rīgas 40. vidusskolas sienas. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 28.09.2021

Kanclere Angele Merkele aiziet no polītikas. Kad 2005. gadā viņa sēdās Vācijas kancleres krēslā, tikai retais iedomājās, ka jau pēc dažiem gadiem fizikas doktore no bijušās Austrumvācijas kļūs par vienu no ietekmīgājiem Eiropas polītiķiem. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 28.09.2021

Vācijas Fridricha Eberta fonds (FES) veicis starptautisku pētījumu par jauniešu vērtībām Centrāleiropā un Baltijas valstīs, tā rezultāti vēl tiek apkopoti un tiks publiskoti gada beigās. Tomēr jau tagad atklājušies interesanti fakti par Latviju, kur tika aptaujāti 1200 jauniešu. Uzreiz jāpiebilst, ka fonds nepieder nevienai partijai, bet ir ar sociāldemokratisku ievirzi. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 21.09.2021

Sestdien, 18. septembrī, Rīgā notika partijas „Latvija pirmajā vietā” dibinātāja un līdeŗa Aināra Šlesera reklamētais protests pret „valdošo kliķi” un „Kariņa un Levita režīmu”. Uzreiz jāteic, ka pasākums izgāzās, jo 11. Novembŗa krastmalā sapulcējās mazliet vairāk par aptuveni 1000 cilvēkiem. Interesanti, ka šajā pasākumā nemanīja Saeimas deputātu Aldi Gobzemu – iespējams, tādēļ, ka abi „tautas vadoņi” savā starpā sākuši apmainīties ar ne visai glaimojošām replikām. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 14.09.2021

9. septembrī Maskavā notika jau piektā Lukašenko un Putina tikšanās Krievijā kopš prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā pagājušā gada 9. augustā. Bija skaidrs, ka abu diktatoru vēlmes ir atšķirīgas – Lukašenko izmisīgi vajadzīgs kārtējais Krievijas kredits, bet Putinu vairāk interesē Krievijas un Baltkrievijas Savienoto valstu projekts, kas kopš 1999. gada, kad par to tika minēts pirmo reizi, ir norisinājies ļoti lēnām un brīžiem apstājies. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 14.09.2021

Vai islams ir ekstrēms un ļaunumu nesošs pats par sevi, tā sakot, jau savā būtībā? Nē! Nav pasaulē reliģijas, kas sludinātu naidu, cilvēknīšanu un terrorismu. Vispārcilvēciskās vērtības ir vienādas visur, katrā zemē un katrā tautā. Tās ir visu lielo pasaules reliģiju, tai skaitā arī islāma, pamatā. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 07.09.2021

Gan Gobzems, gan Šlesers pamazām savos vēstījumos ir salikuši pavisam citus akcentus – aicina gāzt “Kariņa un Levita” režīmu, apgalvojot, ka “mums vara jāņem savās rokās”, “vai nu viņi, vai mēs”, liekot saprast, ka vai nu tautai jāgāž un jāizrēķinās ne tikai ar premjeru un prezidentu, bet arī ar visiem, kas atbalsta leģitīmu varu, Eiropas savienību un NATO. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 07.09.2021

Arī šodien Krievijas polītiskā un ekonomiskā elite gūstot personīgu labumu no Krievijas resursu pārdošanas Rietumiem. Šo procesu varot apzīmēt ar vārdiem "rente" vai "virspeļņa". Ekonomiski termini, kas raksturo neproporcionāli lielus ienākumus no dabas resursu izmantošanas. Lai izurbtu zemē caurumu un sāktu no tā sūknēt naftu vai gāzi, parasti nav nepieciešamas milzīgas investīcijas. Taču peļņa no šāda biznesa ir neproporcionāli liela. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 31.08.2021

Visus gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā valdījis uzskats, ka Igaunijā viss esot labāks nekā Latvijā. Ka zāle zaļāka, debess zilāka un saule spožāka. Savs pamats šiem apgalvojumiem ir. Vidējā alga Latvijā pēc nodokļu nomaksas patlaban ir 932 eiro mēnesī, Igaunijā - 1214 eiro, tātad par 30 % lielāka. Iekšzemes kopprodukts, rēķināts pēc pēc pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju, ir 33 400 ASV dolari Latvijā un 39 700 ASV dolari Igaunijā. Vai igauņi tiešām kopumā dzīvo labāk? Lasīt vairāk ...

Kārlis Streips 31.08.2021

Komentāra rakstīšanas dienā līdz nākamajā Saeimas vēlēšanām 2022. gada 1. oktobrī palikušas 398 dienas. Tajā laikā daudz kas vēl notiks, būs jāredz, kā pašreizējā valdība tiks galā ar Covid-19 krizi, kuŗa atkal ņēmusies spēkā. Galvenais - ceru, ka Latvijas tauta nākamgad būs pietiekami vieda neticēt lētam populismam un neizpildāmiem solījumiem, jo tie, kā vienmēr, plūdīs kā no pārpilnības raga, bet tāpēc nebūs īpaši pieņemami. Lasīt vairāk ...

Kārlis Streips 24.08.2021

Pulcēt cilvēkus, lai pateiktu, ka nevajag vakcinēties?! Tā ir vienkārši bezatbildība. Mani vienkārši fascinē iztēle, kādu cilvēki mūsu valstī izmanto, lai atrastu jebkuŗu, pat vissīkāko salmiņu, pie kā pieķerties, lai saglabātu savu pārliecību, ka Covid-19 vakcīnas ir inde, ka tās ir eksperiments ar cilvēkiem, ka tās izgudrotas ar mērķi kaitēt, ka Bils Geits tās izgudroja, jo viņš visos, tostarp letiņos grib iedēstīt čipu, lai pēc tam viņš mūs varētu kontrolēt. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 24.08.2021

Edvards Lūkass: "Mēs ieejam pasaulē, kuŗā ASV vairs nav līderis. Pasaulē, kuŗā Eiropa ir vāja, bet spēles noteikumus nosaka Ķīna un pa daļai arī Krievija. Ikvienu, kuŗš atkarīgs no ASV drošības garantijām, tagad nodarbinās doma, ka var nākties gaidīt rindā uz evakuācijas lidojumu. Kuŗš iekāps pēdējā lidmašīnā no Tallinas, Rīgas, Viļņas, Taipejas vai Seulas? ASV kā uzticama sabiedrotā reputācija ir saņēmusi triecienu". Lasīt vairāk ...

Vēsturnieks, 13. Saeimas deputāts (NA) Ritvars Jansons intervijā Ligitai Kovtunai 24.08.2021

Latvijas kalendārajā augusta mēnesī atzīmēti trīs datumi: 11. augusts – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena; 21. augusts – Konstitūcionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”pieņemšanas diena; 23. augusts – Staļinisma un nacisma upuŗu atceres diena. Lasīt vairāk ...

Ligita Kovtuna 17.08.2021

12. augustā man bija tas prieks būt Rīgas pilī uz konferenci, veltītu Latvijas otrā prezidenta, sabiedriskā darbinieka, savulaik aizsardzības ministra un Rīgas galvas, jurista, krietnā latvieša Gustava Zemgala 150. gadskārtai. Uz šo konferenci bija iespēja pieteikties jeb akreditēties ikvienam žurnālistam. Jūs neticēsiet! – es biju vienīgā. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 17.08.2021

Pirms gada, 2020. gada 9. augustā, Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Tajās ar 80% balsu uzvarēja toreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. It kā uzvarēja, jo tika saņemti ziņojumi par neskaitāmiem vēlēšanu rezultātu viltošanas gadījumiem. Arī pašu vēlēšanu kampaņu nekādi nevarēja nosaukt par demokratisku. Spēcīgākie opozīcijas kandidāti atradās ieslodzījumā, neatkarīgie mediji iznīcināti, pakļauti iebiedēšanai un cenzūrai. Likās, ka pacietīgā baltkrievu tauta arī šoreiz samierināsies ar "neizbēgamo ļaunumu". Un tomēr notika brīnums! Lasīt vairāk ...

Publikāciju sagatavoja Ligita Kovtuna 17.08.2021

Šos franču rakstnieka Andrē Moruā vārdus, raksturojot valstsvīru un krietnu cilvēku Gustavu Zemgalu viņa 150. gadskārtā, bija izraudzījies vēstures profesors Ilgvars Butulis savā priekšlasījumā konferencē Rīgas pilī š. g. 12. augustā. Grūti iedomāties trāpīgāku un atbilstīgāku raksturojumu – pēc tam, kad klātesošajai auditorijai tika piedāvāti augsti kvalitātīvi valsts un zinātnes vīru un sievu referāti un uzrunas. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 10.08.2021

Japānas galvaspilsētā Tokijā noslēgušās XXXII moderno laiku Olimpiskās spēles. Tajās piedalījās 11 901 sportisti no 205 valstīm un territorijām. Sacensības notika 33 sporta veidos, sadalīti 339 medaļu komplekti. Latvijai šīs bija veiksmīgas spēles. Olimpisko zeltu izcīnīja 3×3 basketbola komandas puiši - Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis Pauls Lasmanis un Nauris Miezis. Savukārt svarcēlājs Artūrs Plēsnieks (svara kategorija līdz 109 kilogramiem) pārveda mājās bronzu. Lasīt vairāk ...