EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Jācer vien ir
40974

   17.12.2013

Franks Gordons

Jācer vien ir

"Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts"; tā Bībelē "stāv rakstīts", un pašlaik, Ziemsvētku un gadmijas gaidās, tik ļoti gribētos, lai tas tā būtu. Diemžēl "miers virs zemes" ir tikai jauks sapnis, un cilvēkos labs prāts mijas ar ļauniem nodomiem. Bībelē ir arī šādi cildeni vārdi: ticība, cerība, mīlestība. Ar to ticību ir tā, kā ir, - diemžēl bieži nākas piekrist skeptiķiem. Mīlestību bieži nomāc naids, un paliek vienīgi cerība. Jācer vien ir - ka būs labi vai vismaz labāk.

Žurnāls TIME par Gada personu izraudzījies šogad neticami atbildīgajā amatā stājušos Romas pāvestu Francisku. Šis vīrs, kas patiešām nācis no tautas - jaunībā "vaktējot" mājdurvis, – nu ņēmies izmēzt Vatikāna "augeja staļļus" un apkaŗot pārlieko greznību un korupciju Svētā Krēsla aplokā. Jaunais pāvests pārliecinoši un bargi kritizē "postmodernā" kapitālisma ēnas puses - negausīgo alkatību un peļņas kāri, kas nepazīst robežu, – arī morāles aspektā.

Un te nu mēs nonākam pie Zolitūdes traģēdijas, kas sekoja Latvijas Republikas 95. gadskārtas svinībām un ievadīja lūzumu valsts un tautas dzīvē. No vienas puses, šī traģēdija saliedēja tautu tā paša "labā prāta" izpausmēs, palīdzībā cietušajiem. No otras puses, šī traģēdija atkailināja to brutālo alkatību, kas lika Maxima bosiem būvdarbu ietvaros izvēlēties vislētākās skrūves, sijas u.tml. Ekonomēt, ietaupīt! Iznāk - uz drošības rēķina, un rezultāts: 54 zārki.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzņēmās polītisko atbildību un atkāpās no amata.
Vārdu sakot, valdība krita, un te nu man gribētos izteikties, jo esmu (arī) Latvijas pavalstnieks un balsotājs Saeimas vēlēšanās. Atjaunotās Latvijas ceturtais Valsts prezidents Andris Bērziņš neslēpj  nepatiku pret Egilu Levitu un Satversmes preambulas projektu. Viņš nupat paudis nepatiku pret aizsardzības ministru Arti Pabriku, kuŗa kandidātūru nākamā premjērministra amatam viņš noraidīja. Der atcerēties, „kuŗš vēl”paudis nepatiku pret Levitu un preambulu, pret Arti Pabriku...

Atļaušos arī atgādināt, kāds virsraksts bija manam komentāram Latvijas Avīzes 2011. gada 4. jūnija numurā - pēc tam kad Andris Bērziņš tika ievēlēts Valsts prezidenta amatā ar 53 balsīm pret 44: "Firma "PĒRK UN PĀRDOD" tik drīz neizputēs".

Atliek vienīgi cerēt, ka pēc šīs trauksmainās gadmijas darbu varēs sākt kaut cik darbspējīga valdība, kas noturēsies līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām 2014. gada oktobrī. Ne velti mēdz teikt, ka cerība nekad nemirst.

Cerēsim, ka Ženēvā panāktā vienošanās ar Irānu vismaz iesaldēs šīs teokratiskās valsts aizdomīgos projektus kodolenerģijas jomā. Cerēsim, ka ASV ārlietu ministram Kerijam izdosies Izraēlas un palestīniešu konfliktu vismaz noturēt pakāpenisku kompromisu gultnē. Un gribētos vismaz cerēt, ka Vladimiram Putinam neizdosies ievilkt visu Ukrainu - no Karpatiem līdz Donai - Eirāzijas jeb Āziopas sfairā.

Mēdz teikt, ka pilnīgi bezcerīgu situāciju nav. Lai nu šis pieņēmums mūs pavada, ieejot jaunajā gadā.


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA