Vai Netanjahu ēra beidzas?
FRANKS GORDONS    05.03.2019

 

 

Izraēla ir tik maza, ka uz pasaules kartes to grūti saskatīt. Taču IT sasniegumu un militāra potenciāla ziņā tā ir gandrīz vai lielvalsts. Un tur – ne tikai Sīrijas dēļ – krustojas ASV un Krievijas intereses. Tādēļ vērts painteresēties par to, kas tur notiek, atstājot iekavās nebeidzamo konfliktu ar palestīniešiem.

 

Benjamins (Bibi) Netanjahu (69), kurš vada nacionālkonservatīvo partiju "Likud", pabija Izraēlas premjerministra amatā no 1996. līdz 1999. gadam, un pēc 10 gadu pārtraukuma viņu 2009. gadā atkal ievēlēja šai amatā, tad atkal diviem lāgiem, un tagad viņš vada valdību nu jau desmito gadu. Varas kāre un godkāre ir viņa dzīves dzinulis, klāt vēl nāk cinisms un, jāatzīst, izveicība.

 

Pirms pienākam pie pedējo mēnešu notikumiem, kas kardināli maina polītisko ainu Izraēlā, aplūkosim šīs valsts parlamenta struktūru: deputātu skaits ir 120, un, lai premjēra amata kandidāts varētu veidot valdību, ir jābūt koalīcijai ar vismaz 61 mandātu. Pēc likuma kārtējām vēlēšanām bija jānotiek rudenī, bet polītiskās krīzes dēļ tās notiks 9. aprīlī.

 

Nu jau kādus divus gadus, var teikt, rūgst, gruzd un briest "Netanjahu lietas" izmeklēšana, ar ko nodarbojas policija. Premjeram un viņa dzīvesbiedrei Sarai jau daudzkārt bija jāierodas attiecīgajā prefektūras nodaļā, lai atbildētu uz jautājumiem triju nepatīkamu "lietu" sakarā. Viņam pārmet kukuļņemšanu un citus pārkāpumus. Pirmkārt, viņš esot pieņēmis "dāvanas" – regulārus cigāru un šampanieša piegādājumus – no diviem miljonāriem, kuŗiem viņš atvieglojis dažas birokratiskas procedūras. Otrkārt, Netanjahu un Izraēlas lielākas avīzes "Yediot Ahronot" īpašnieks Arnons Mozess grasījās noslēgt darījumu: Netanjahu "pazudinās" Mozesa konkurentu – avīzi "Israel Hayom", ja Mozesa laikrakstā nebūs vairs pret Netanjahu vēsrtu rakstu.Treškārt, Netanjahu solījis "tiesiski izpalīdzēt" grūtībās nonākušajam "Bezeq" (Izraēlas "telekom") bosam Elovičam, ja tam piederošajā populārajā portālā "Walla" paradīsies tikai cildinoši raksti par Bibi..

 

Pa to laiku brieda nemiers Izraēlas vidusšķirā, uz kuŗu gulstas nodokļu nasta un kuŗa ir gan ekonomikas, gan armijas kodols.

 

Vārdu sakot, janvāra beigās bijušais armijas ģenerālštāba priekšnieks Benijs Gancs (Gantz) pieteicies kā jauna polītiska spēka iniciators. Viņam pievienojas vēl divi bijušie armijas ģenerālstāba priekšnieki – Mošē Ja'alons un Gabi Aškenazi. Februārī šai rezerves ģenerāļu trijotnei pievienojās centriskās partijas "Yeš Atid" (Ir nākotne) līderis Jairs Lapids. Klāt nācis arī Arodbiedrību apvienības priekšsēdis Avi Nisenkorns. Viņi visi apvienojušies polītiskajā aliansē "Kahol lavan" (Zils un balts – Izraēlas karoga krāsas).

 

Ja "Zils un balts" 9. aprīļa vēlēšanās uzvarēs un sāks veidot valdību, tad notiks rotācija: pirmos divus gadus Gancs būs premjers un Lapids ārlietu ministrs, otrus divus gadus Lapids būs premjers un Gancs aizsardzības ministrs.

 

Visa tauta un, protams, pats Netanjahu saspringti minēja, kad valdības juridiskais padomnieks (angliskais termins – general attorney) Avuhajs Mandelblits, kurš stāv likuma un tiesiskuma sardzē, izvirzīs publisku apsūdzību pret premjeru minētājas lietās. Mandelblits to izdarīja 28. februāra vakarā – tātad pirms vēlēšanām un nevis pēc, uz ko izmisīgi cerēja Netanjahu. Aptauja tai dienā rādīja: tagad vēlētāji ir "Zilam un baltam" gatavi piešķirt 44 mandātus, kamēr "Likudam" tiks vien 25. Tātad ļoti iespējams, ka "Zils un balts" uzvarēs un Valsts prezidents Reuvens (Rubi) Rivlins uzticēs valdības veidošanu Gancam, ka izdosies veidot koalīciju un Izraēlas polītikas virzība būs demokratiska un centriska, ko es velētos no visas sirds.