EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
ASV un Ķīnas vibrācijas atbalsojas visā pasaulē
59505

Franks Gordons    14.07.2015

 

Brīdī, kad rakstu šīs rindiņas, biržu "nogruvums" Ķīnā liek pasaules finanču dūžiem nodrebēt un pieminēt ne tikai 2008. gada krizi, ko iekustināja ASV hipotēku bankas, bet arī 1929. gada Lielo depresiju, ko izraisīja spēcīgs kursu kritiens Ņujorkas biržā.

 

"Viedais bārdainis" Markss, kvernēdams British Library lasītavā, pareizi izpunktierēja, ka krizes, kas raksturīgas brīvajam tirgum jeb kapitālismam, ir cikliskas. Tātad periodiski križu krampji ir nolemtība? Chroniskas bezrūpības, izšķērdības un nevīžības rezultātā Grieķija patlaban ir maksātnespējīga, un Eiropai nu jāšķiež miljardi, lai glābtu eirozonas veselumu un neļautu grieķiem kārt zobus vadzī. Bet kas tad ir Grieķija,  salīdzinot ar Ķīnu, kas ekonomiskās jaudas ziņā atrodas otrajā vietā aiz ASV, atstājot Japānu un Vāciju, kas ieņem trešo un ceturto vietu, tālu iepakaļ.

 

Londonas Daily Telegraph norāda, ka 30 % akciju vērtības kritiens Ķīnas biržās salīdzināms ar visas Apvienotās Karalistes ekonomikas saražotajām vērtībām viena gada laikā. Ķīna ir lielākā ASV parādzīmju turētāja: te runa ir nevis par miljardiem, bet triljoniem dolaru, un tas, kas notiek Šanhajas un Honkongas biržās, var ietekmēt dolara un vairāku citu valūtu kursu. Ķīnai pieder liela daļa tīra zelta krājumu, un arī zelta kurss pasaules tirgos ir apdraudēts. 

 

Ķīnas kompartijas vadība nolēmusi steigā investēt līdzekļus šīs milzu zemes infrastruktūras turpmākai izbūvei, lai iedrošinātu akciju tirgu biržās. Kā ziņo The New York Times, Šanhajas finanču eksperts Ve Tans teicis: "Ja krize izplatās un visa vidusšķira (kas Ķīnā pēdējos gados skaitliski pieaugusi. – F.G.) tiks izmēzta, jebkuŗa valdība steigsies palīgā. Un,  ja kāds noasiņo un var mirt, nav ko spriedelēt par viņa dzīvesveidu vai pusdienu ēdienkarti."

 

Abi milzeņi – Ķīna un ASV – atrodas savstarpējas atkarības situācijā, un to mijiedarbe gan stratēģijas, gan finanču jomā atbalsojas visā pasaulē.

 

Jo aktuālāks ir tas, ko raksta daudz pulgotais (arī Latvijā) Džordžs Soross. The New York Review of Books 9. jūlija numurā viņš nāk klajā ar  apcerējumu: A Partneršip with China to avoid World War. Viņš konstatē, ka attiecībās ar Ķīnu Savienotajām Valstīm ir diezgan maz "bargaining power". ASV varētu censties bremzēt Ķīnas augšupeju, bet tas būtu bīstami. Prezidents Sji Jinpins uzņēmies personisku atbildību par savas valsts ekonomiku un drošību. Ja viņa reformas, kas balstās uz brīvo tirgu, izgāztos, viņš varētu uzkurināt dažus ārējos konfliktus, lai saliedētu savu valsti un noturētos pie varas. Tas varētu pamudināt Ķīnu biedroties ar Krieviju ne tikai finanču jomā, bet arī polītiskajā un militārajā sfairā. Šajā gadījumā, ja kāds ārējs konflikts pāraugtu militārā pretstāvē ar kādu ASV sabiedroto, piemēram Japānu, tad nebūtu pārspīlēts, ja secinātu, ka pasaule atradīsies uz Trešā pasaules kaŗa sliekšņa.

 

Soross uzsver: gan ASV, gan Ķīnas vitālajām interesēm atbilstu savstarpēja izpratne un apjomīga vienošanās par sadarbību ne tikai klimata maiņas jomā. Tiekoties ar prezidentu Obamu 2013. gadā, prezidents Sji runāja par "jauna tipa attiecībām starp lielvalstīm". ASV prezidentam, spriež Soross, vajadzētu apzināties starpību: kamēr Krievija atvietojusi likuma varu ar spēka varu, Ķīna ne vienmēr cienī likuma varu, bet respektē savas līgumsaistības. Grūtību un šķēršļu ir daudz, un tomēr, raksta Soross, Savienotajām Valstīm vajadzētu papūlēties, lai panāktu stratēģisku partnerību ar Ķīnu. Kad prezidents Sji šā gada septembrī atkal būs prezidenta Obamas viesis Vašingtonā, ASV prezidents gudri rīkotos,  piedāvājot Ķīnai šādu stratēģisku partnerību, nobeigumā raksta Soross.

 

Nu, viņa vārdi Dieva ausī, kā mēdz teikt...

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA