EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Visa pasaule vienā grāmatā
81726

Gundega Saulīte    17.10.2017

 

 

Šī grāmata ir īpaša. Turklāt vairāku iemeslu dēļ. Neparasta, dvēselē bagāta un īpaši apdāvināta ir autore Jette Užāne,  ko tautā pazinām arī kā Cimdu Jettiņu. Liktenis viņai bija laupījis spēju staigāt, zīdaiņa vecumā iegūta trauma pārauga kaulu tuberkulozē, un kopš vienpadsmit gadu vecuma šis cilvēkbērns bijis piesaistīts krēslam. Ne dienu Jette, lauku bērns no Lejnieku mājām Dzērbenes pusē,  nav gājusi skolā. Taču viņa lasīja grāmatas, vēroja tuvo apkārtni, un viņas domu dziļumu, izteiksmes prasmi un bagāto vārdu krājumu var apskaust katrs, kas lasīs šo jauno grāmatu.

 

Gadiem ejot, Jette ar radošu aizrautību nodevās cimdu adīšanai, viņa kļuva par tautas daiļamata meistari, kas cimdus adīja ne valkāšani, bet drīzāk gan mākslas izstādēm. Tapuši vairāki cimdu cikli, piemēram, „Gadalaiki”, „Koki”, „Puķes”,  „Zīmes”, „Varavīksne”, „Dzīves ceļš”. Cimdos Jettiņa ieadīja arī literāros tēlus – Lāčplēsi, Spīdolu, Laimdotu, Kangaru un citus. Katrs darbiņš ir absolūti neatkārtojams gan kompozicijā, gan krāsu izvēlē, tās ir skatāmas kā mazas adītas glezniņas. Grāmatas pēcvārdā lasām: „Jettiņa bija sava ceļa gājēja, ne tikai dzīvojot ikdienas dzīvi. Viņa redzēja, saprata, juta un domāja citādāk. Bērnībā un jaunībā viņa bija fiziski atšķirīga no pārējiem, nesaprasta un līdz galam nepieņemta. Savā mākslinieces gaitā viņa pati gribēja tāda būt, un ikreiz no jauna sev un pasaulei pierādīt savu savdabību! Cimdu adīšanu un savu dzīvi viņa padarīja par mākslas darbu un savu sarunu ar pasauli.”

 

Elīna Apsīte, dzimusi un augusi Jelgavā, kopš astoņu gadu vecuma visas vasaras pavadījusi Vidzemē, Lejniekos, iepazinusi dabu un mājdzīvniekus, pavadījusi gaŗas stundas sarunās ar Jettiņu, mācījusies no viņas rokdarbus. Var teikt – šīs sievietes personība un uzskati veidojušies ciešā saistībā ar tik tuvās dvēseles draudzenes gaišo attieksmi pret dzīvi un cilvēkiem. Kad pirms desmit gadiem Jettiņa devās Mūžības ceļā, Elīna mantojumā saņēma grāmatiņas ar daudzu gadu gaŗumā rakstītām piezīmēm. Tagad tās pārtapušas „Jettes dienu grāmatā” un mūsu ieskatam paveŗ dzidru, neiedomājami plašu un bagātu pasauli, kādu sev visapkārt saskatīja cilvēks ar ierobežotām fiziskām spējām un dažkārt pat pavisam skopās ierakstu rindās izteica filozofijas dižgaru cienīgas atziņas un vērtējumus. 

 

No bagātā piezīmju kopuma, Elīna Apsīte atlasījusi un chronoloģiskā secībā kārtojusi atziņas, kas pierakstītas, sākot no 1941. gada 1. janvāŗa līdz 1962. gada 31. decembrim. Skopās rindās mūs uzrunā apdāvinātas jaunas sievietes iekšējās tapšanas un nobriešanas ceļš – pārvarot mūžīgās sāpes un ciešanas, savu spēku vairojot labestībā, dvēseles dāsnumā un vērīgumā pret visu apkārt notiekošo. Te ir nojausma par iekšējo vientulību, par mīlestības ilgām un par nepiepildāmo vēlēšanos „dzīvot tāpat kā citiem”. Jettes rindiņās varam izlasīt gan skaudru drāmatismu, gan iedvesmojošu tiekšanos pēc harmonijas sevī un visā, kas apkārt. 

 

Grāmatu ievada un pabeidz Elīnas rakstītas rindas. Ļoti būtiski ir arī viņas rakstītie dienu grāmatas ierakstu komentāri, kas palīdz labāk saprast notikumus un to apstākļus. Atrodam arī dokumentālas fotografijas no Užānu ģimenes albuma un no Elīnas pašas kollekcijas. 

 

Tā nu iznāk, ka jaunā grāmata ir ne tikai skaists piemineklis viena cilvēka mūžam, bet arī sirsnīgs, ar mīlestību veidots apliecinājums tām vērtībām, kas trauslas un neuzbāzīgas dzīvo un atrod turpinājumu sev tuvos cilvēkos, lai tiktu mantotas arī tālāk – no paaudzes paaudzē. Pirms pāris gadiem Elīna Jettes piezīmju lasījumu bija ieskaņojusi Latvijas Radio un šīs pārraides izraisīja plašu atbalsi klausītājos. Tāpēc nav brīnums, ka, gatavojot grāmatu izdošanai, atsaucās kupls pulks ziedotāju no visām Latvijas malām, kas atbalstīja šo svētīgo darbu. 

 

Pavisam īpašu „Jettes dienu grāmatu” dara tās mākslinieciskais izveidojums. Māksliniece Daiga Brinkmane grāmatai piešķīrusi greznu veidolu: sausas zāles zaļganā tonī ieturētais vāks tiek aizvērts ar pārlokāmu daļu, ko nostiprina magnētiņa aizdare. Kā patiešām sena, rūpīgi no citu acīm glabāta dienasgrāmata! Arī zeltītā rakstā apdrukātās iekšlapas un zelta krāsas izmantojums datumu rindās izceļ šī darba īpašo vērtību. Savukārt starp oriģinālās dienasgrāmatas lapām nospiestās lapas un ziediņi, ko fotografējis un palielinājis Gunārs Janaitis, rotā ik jauna gada iesākumu. Te ir tik daudz no neatkārtojamā un bagātā mūža mantojuma – vesela pasaule vienos vākos!      


 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA