EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
VIJA VĒTRA ATKAL LATVIJĀ
79535

   27.06.2017

 

 

Pasaulē atzītākā indiešu deju dejotāja, pati arī savu brīnišķīgo izrāžu choreografe, kuŗai uzgavilējusi Amerika, Eiropa, Austrālija un Indija, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, Latvijas Ordeņu brālības biedre Vija Vētra atkal ir savā Tēvzemē. Pirmo reizi uz Latviju viņu uzaicināja Imants Ziedonis un tas bija vēl 1990. gadā. Neizmērojama ir mākslinieces mīlestība pret savu dzimteni Latviju, par kuŗu viņa stāstījusi ik vietā, ik valstī, kur vien dejojusi… Kā katru gadu, arī šogad, 15. jūnijā kopā ar savas meistarklases deju grupu Rituāls, Vija Vētra rīkoja izrādi Rīgas Techniskās universitātes līdz pēdējai vīlītei pārpildītajā zālē, kur viņas deju izrādi „Saknes un spārni” papildināja aktrise Raimonda Vazdika, čelliste Undīne Balode un RTU stīgu ansamblis Gaiva.

 

„Deja no chaosa rada harmoniju,” ir pārliecināta mūsu izcilā tautiete. „Deja atspoguļo bezgalīgo radīšanas procesu, kā cilvēkā, tā dabā. Dejas modelis atbilst Kosmosa kārtībai - Saule kā veselums, Mēness kā pusloks, Krusts kā saulgriežu punkti un inkarnētā Dieva pestīšanas ceļš. Deja kā Aplis. Aplis, kas vieno. Deja ir cilvēces visvecākā māksla. Neatkārtojama, jo vienmēr nemainīgi notiek tagad un šeit. Indiešu deja ir kā polifoniskā mūzika - galva dara savu, rokas savu, kājas vēl pavisam ko citu... Cilvēka ķermenis darbojas kā orķestris”.

 

Vecāki negribēja, ka meita kļūst dejotāja. Bērnības vasarās laukos viņas pirmais un vienīgais skatītājs bija pilnmēness. Vai toreiz meitenei varēja ienākt prātā, ka kādreiz viņai tiks piedāvāta indiešu princeses loma? Ka Indijas valdība piešķirs latvietei Vijai Vētrai ne tikai stipendiju, bet arī iespēju studēt deju Indijā. 

 

Un tad tas notiek - acīmredzamais, bet ar prātu joprojām grūti aptveramais. Sākumā tās, protams, ir Vijai tik tuvās indiešu dejas – „Indiešu deju svīta”, „Slavinājums deju Dievam Šivam Nataradžam”, „Indiešu Divali”- Gaismas festivāla deja, „Puspandžali” – slavenā puķu velte, kuŗu Vija Vētra dejo R.Tagores dzejas pavadījumā, ko pati angļu valodā arī ierunājusi, ”Lakatu deja”- kopā ar savu deju grupu Rituāls… 

 

Tu sēdi, skaties un saproti, ka tavu acu priekšā atklājas kāds noslēpums – Vija noslēgusi savienību ar visvareno Laiku. Šīs vienošanās atslēga - viņas ziedošanās dejai, absolūtā uzticēšanās, bezierunu mīlestība pret to. Šajā vakarā viņa skaita savus 74 gadu soļus uz skatuves, savukārt dzīves pulkstenī – 94! Indiešu princese no Latvijas - tā deju priesterieni Viju Vētru pazīst visos mūsu zemeslodes kontinentos. Wind fall- pārsteidzošā! Tilts starp Austrumiem un Rietumiem! 

 

Un tas nebūt nav viss – Jochana Sebastiana Bacha mūzikas pavadībā Vija Vētra pārtop gluži citā tēlā, un arī tas vēl nav viss. Kā nākamā tiek izdejota „Vaidelotes ozolu iesvēte”, bet deju izrādes izskaņā – R.Dubras „Mēness gaismas sapņu mūzikas” skaņās Vija Vētra pārtop „Gājputnā”, kuŗu bezgalīgas ilgas ik gadu sauc mājup. „Laiks, ko pavadu Latvijā, savās vienīgajās īstajās mājās, man vienmēr ir ļoti piepildīts”, saka māksliniece. 

 

Ko par šo visu saka Ginesa grāmata? Kāpēc tā joprojām klusē? Kuŗš kuŗu apsteigs, piesakot Viju Vētru Ginesa rekordam?! 

 

„Es neesmu ieplānojusi būt veca”, Vija Vētra saka arī 2017. gada vasarā. Apbrīnā noliecot galvu cilvēka varonības priekšā, šoreiz [nedomāsim] par dejotājas operēto celi un gūžām, arī to, ka viena kāja no otras atšķiras par 2,5 cm, kamēr indiešu dejas jādejo ar kailām kājām... Vija sakož zobus, pasmaida un – dejo! Jo tas ir Vijas Vētras ķermeņa gara stāvoklis. Joprojām - deja un apsēstība. Par to māksliniece ir cieši pārliecināta - bez apsēstības nevar. 

 

Kā nepiekrist izcilajai trimdas latvietei, dzejniecei Veltai Tomai: „Cik žēl, ka mūsdienās visi augstākie apzīmējumi viegli tiek izdāļāti viduvējībām, par māksliniekiem dēvējot iesācējus, par personībām - klišeju atveidotājus. Tam, kas patiesi kalpo mākslai, kā Vija Vētra, ir svarīgi trīs faktori - talants, gaume un darbs. Pirmo piešķiŗ Dievs, otrs ir saskaņas mērs, trešais izšķiŗ - kļūt lielam vai palikt viduvējībai”. 

 

Vija Vētra savās dejās nešaubīgi vēlas izteikt cilvēka garīgo esenci. Šo pasauli var glābt tikai garīgums. RTU Kultūras centra vadītāja Asja Visocka, kuŗa jau turpat 30 gadus organizē V.Vētras dejas izrādes, ir absolūti pārliecināta, ka no Vijas dejas nāk kāds vārdos neizsakāms brīnumains spēks

 

Koncerts beidzies, taču skatītāju dvēseles joprojām vibrē pārdzīvojuma iespaidā - Vijas Vētras deja, viņas gluži fatālā apsēstība ar deju, aizkustinājusi līdz asarām. Cilvēki no sirds pateicas, apberot mākslinieci ziediem… Līdzīgi kā iepriekšējos gados tu esi bijis aculiecinieks brīnumam, ka pār īstu, patiesu mākslu Laikam patiesi nav varas. Dejotājai, choreografei, lektorei un pedagoģei Vijai Vētrai deja ir dzīves svinēšana. 2017. gadā mūsu izcilā tautiete kopā ar cilvēkiem, kuŗi viņu no sirds mīl, savā dzimtenē atkal svinēja DZĪVI! 

 

Cieņā un apbrīnā - arī Lia Guļevska

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA