EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Štutgartes deju kopa „Trejdeksnītis” nosvin divu gadu jubileju
42356

   11.02.2014

Štutgartes deju kopa „Trejdeksnītis” nosvin divu gadu jubileju. Kas paliek aizkulisēs?

Laura Putāne, deju kopas vadītāja

Štutgartē 25. janvārī tika svinēta Štutgartes latviešu deju kopas „Trejdeksnītis” divu gadu jubileja. Kā gāja jubilejas koncertā un pēc tam ballītē, mūsu iespaidi atrodami mājaslapā: www.trejdeksnitis.de

Taču svētku laiks ir arī brīdis, lai atskatītos uz to, kā mums šajos divos gados ir gājis - ne tikai koncertējot, bet arī organizējot un fi­­­nanciāli vadot deju kopas darbī­bu. Gribētos uzsvērt, ka esam vie­na no tikai divām Vācijā mītošām latviešu deju kopām. Kā visas deju vai koŗu kopas un latviešu bērnu skoliņas, tā arī mēs no svaiga gaisa nepārtiekam un ar tukšu paldies visu nesamaksājam.

Ikviens, kas ir uzsācis kaut ko jaunu, zina, ka sākums ne vien­mēr ir  ziediem kaisīts. Tā tas bija arī mums. Sākotnēji mēs telpas mēģinājumiem īrējām un katrā reizē atvadījāmies no 50 eiro. Arī tērpus iegādājāmies par pašu lī­­­dzekļiem, un tas izmaksāja caur­mērā 250 eiro katram dalībnie­kam. Tāpat arī mēs sedzām un se­­­­dzam ceļa izdevumus, lai no­­­­kļū­­tu koncertu norises vietās un dotu visiem skatītājiem neaizmirsta­mas prieka emocijas un sajūtu par piederību Latvijai, tās tautai.

Pēc svētku koncerta

Katrs dalībnieks ne tikai maksā par dalību deju kopas „Trejdeks­nītis” uzturēšanā, bet arī iegulda savu brīvo laiku un naudu  ceļa izmaksai, lai nokļūtu līdz deju mē­­­ģinājumam, - viens dejotājs dzīvo tuvāk, otrs vai trešais - tālāk (pat no Šveices ir braukts dejot uz Štutgarti). Kāds atdod savu nopel­­nīto eiro bērnu auklītei vai kāds strādā savā darbā mazāk darba stundu. Un tas viss, lai tiktu uz ik­­­nedēļas deju mēginājumiem. Tu­­vojoties Dziesmu un Deju svēt­­kiem, kā arī divu gadu jubilejas svinībām, deju mēģinājumi no­­tika biežāk – gan darbdienu vēlās vakara stundās, gan brīvdienu ag­­ros rītos. Tāpēc šis ir brīdis, lai pa­­­­teiktos visiem „Trejdeknīša” de­­­jo­tājiem un arī mūsu atbalstītā­jiem par neizsmeļamo enerģiju, darbošanos un tikšanu pāri vi­­­sām grūtībām dejas gara uzturē­šanā.

Izmantojot pašu iespējas un pievienojoties biedrībai Deutsche Jugend in Europa (turpmāk - DJO), mums ir izdevies tikt pie bezmaks­­as mēģinājumu telpām, kas nu jau kļūst par šaurām, kopai augot lielākai un brašākai. No DJO sa­­­­ņē­mām atbalstu dalībai XXV Vis­pārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos 2013. gada jūlijā, tika daļēji segti ceļa un uzturēšanās iz­­­devumi (aptuveni 1500 eiro). Sakām DJO arī lielu paldies par dā­­­vanu divu gadu jubilejā – tika sa­­maksāta vairāk nekā puse nepieciešamā financējuma desmit tautas mūzikas instrumentu – trej­deks­nīšu (trideksnīšu – red.) iegā­dei (aptuveni 500 eiro vērtībā). Ta­­gad kopai ir instruments, kuŗa vārdu nesam un kuŗu izmantojam mūsu dejās. Mēs labprāt arī turpmāk papildinātu un ba­gātinātu savus tautas­tēr­pus, bet šobrīd viss ap­­­­­­stājas pie financēm. Tāpat mēs sa­­­kām pal­dies Daugavas Va­­­­na­giem par pirmajā gadā piešķirta­jiem 200 eiro, kas ļāva  neilgu laiku uz­­elpot.

Mēs pateicamies par sniegto atbalstu gan jau mi­­nētajām organizāci­jām, gan privātperso­nām, kas nav žē­­lojušas ne laiku, ne resursus un savu iespēju robežās ir palīdzējušas. Diemžēl ir sa­­­ņemti daudzi atteikumi vai, visbēdīgāk, ne­­­vie­nas pašas atbildes no vairākām bied­rībām vai valsts institūcijām. Šā­­dos brīžos nedaudz sa­­skumst vaigs, kad, cerot uz sadarbību vai atbals­tu, to nesaņemam un viss jā­veic mūsu pašu spēkiem, – „visstiprākās sak­nes ir vējā au­­gu­šam kokam”.

Nav jau tā, ka mēs tikai prasām, mēs arī dodam, - kā esam to da­­­rījuši iepriekš, tā arī turpinām un tāpat turpmāk nesīsim latviešu deju, kopīgo kultūru un tradici­jas tālāk un izskandināsim Latvi­jas valsts un tautas vārdu pasaulē. Tā nav tikai „Trejdeksnīša” deja un prieks, tā ir mūsu visu deja un prieks – savstarpējā saite starp lat­viešiem kā ārpus Latvijas, tā pašā Latvijā. Tā arī darīsim, tas ir mū­su izvēlētais ceļš saglabāt un pilnveidot latviešu identitāti, vērtības un stiprumu. Kārlis Ulmanis reiz ir teicis: „Mums jāsaprot, ka esam viena tauta, viens spēka avots, vie­na spēka apziņa. Un ar šo spēku mēs iesim uz priekšu un stipri­nāsim mūsu valsti!” Tāpēc mēs ce­­ram un gaidām šo kopīgo spē­-ku un atbalstu, lai varētu vēlāk teikt – mēs visi.

Šīs pārdomas ir par to, lai mēs apvienotos un sadarbotos – iegūtu abpusēju spēku, kā padarīt sevi un mūs visus kopā stiprākus. Lai, nākamreiz atskatoties, mēs teiktu, ka ne mēs paši, bet visi kopā!

PS: Ja pēc šī raksta izlasīšanas jums ir radušies kādi ieteikumi, idejas vai iespējas, kā mums pa­­­līdzēt moža dejas gara uzturēšanā, par spīti minētajām grūtībām, sazinieties ar mums!

E-pasts: [email protected]
Tālr.: (+49) 01577-9577870
www.trejdeksnitis.de


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA